Aleksandra Lukašenko un Vladimira Putina paplašinātā tikšanās Minskā notika 19.decembrī, tas ir, piedaloties abu valstu valdības pārstāvjiem. Tostarp vienojās izstrādāt jaunu militāro tehniku un turpināt kopīgu militāro mācību praksi. Bet kā šo sanāksmi vērtē politikas analītiķi?
“Pat tajās jomās, kuras paredzētas savienības programmās, ne viss norit gludi”
Politiskais analītiķis Aleksandrs Klaskovskis atzīmē, ka plašāka sabiedrība diez vai uzzinās par patiesajām Putina un Lukašenko vienošanām.
”Vizītes priekšvakarā bija daudz minējumu, starp tiem izcēlās divi motīvi. Daži komentētāji izteicās, ka Putins grasās izgriezt Lukašenko rokas, lai piespiestu viņu ar savu karaspēku tieši iesaistīties karā pret Ukrainu. Citi teica, ka viņš izgriezīs rokas galīgai apvienošanai. Citi saka, ka ukraiņi “iesita pa seju” Krievijas karaspēkam, un Kremlim ir vajadzīga mierinājuma balva. Un uz šķīvīša savam elektorātam Putins atnesīs, tēlaini izsakoties, Lukašenko galvu, Baltkrievijas aneksiju kaut kādā formā. Bet, pirmkārt, Putins teica, ka Krievija nevēlas nevienu iekarot. Patiešām, Baltkrievijas gadījumā, manuprāt, mierinājuma balvas hipotēzes atbalstītāji situāciju pārlieku dramatizē. Krievija jau ņem savu nodevu viltībā, rāpojošās paplašināšanās dēļ tā nostiprina savas pozīcijas Baltkrievijā. Šī tēma nav īpaši aktuāla.
Vienlaikus eksperts piebilst, ka pat tad, ja ņemam vērā citu scenāriju un iedomājamies, ka Putins un Lukašenko beidzot nolēmuši kopīgi uzbrukt Ukrainai no ziemeļiem, tad “šoka dūres” izveidošanai būs nepieciešami vēl divi līdz trīs mēneši.
”Respektīvi, pat pieņemot, ka šāda vienošanās ir panākta, viņi nav tik stulbi, lai sāktu par to publiski taurēt. Kijeva sāks tam gatavoties, Rietumi celsies uz ausīm un sāks gatavot vai pat piemērot jaunas sankcijas, arī ārvalstu demokrātisko spēku štābi saņems trumpjus savās rokās. Tas ir, ja šāds scenārijs ir iecerēts, tad tas iespēju robežās tiks turēts noslēpumā līdz pēdējam. Tāpēc par dažiem militāriem sagatavošanās darbiem mēs uzzināsim tikai šī sižeta izstrādes gaitā, pēc kāda laika. Un pat tad, ja Baltkrievijā sakrājas kāds grupējums, līdz galam nebūs skaidrs: tikai krievi gatavo kārtējo kampaņu pret Kijivu vai Voliņu, vai arī Baltkrievijas armija gatavojas piedalīties ofensīvā.
Klaskovskis atzīmē, ka vienīgais skaidrais paziņojums no militārās sfēras nāca no Putina.
”Viņš teica, ka baltkrievu apkalpes tiks apmācītas kaujas lidmašīnām “ar speciālu kaujas galviņu”. Es domāju, ka tas nozīmē kodolieročus. Man šķiet, ka tas ir tāds Rietumu šantāžas elements, to iebiedēšana. Kremlis ar kodolkaru skaļi nedraud, bet tomēr rāda savu kodolieroču zizli. Piemēram, uzmanieties, Eiropa. Lukašenko tā arī kopumā ir iespēja parādīt savu nozīmi, demonstrējums, ka viņš var iegūt kodolieročus. Tajā pašā laikā es nedomāju, ka Putins patiešām steigsies Lukašenko dot kodolgalviņas. Tas ir tikai iebiedēšanas elements, saka analītiķis.
Viņš piebilst, ka Putins un Lukašenko pauda nosacīti konkrētus lēmumus ekonomikas jomā.
”Man šķiet, ka šai tēmai tika pievērsta liela uzmanība. Lukašenko cenšas izmantot brīdi un ieņemt dažas nišas Krievijas tirgū. Ievēroju, ka Krievijas delegācijā bija augsta ranga ekonomisti, finansisti, militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvji. Tas ir, tagad šī ir arī niša Baltkrievijas uzņēmumiem: ražot dažu veidu ieročus, ražot mikroelektroniku. Lai gan tie nav modernākie modeļi, bet tagad Krievijai tas ir labāk nekā nekas. No otras puses, ir Krievijas interese, kas Rietumu sankciju dēļ patiešām beidzās ar tik lieliem robiem”, stāsta Klaskovskis.
”Nu, plus, sanāksmē, kā parasti, notika enerģētikas diskusija. Līdz šim sabiedrotie nav spējuši atrast nevienu normālu formulu, pēc kuras būtu jāpiegādā gāze un nafta. Acīmredzot šī lieta rit ar čīkstēšanu, puses nav pieradušas rīkoties pēc kaut kādiem skaidriem ekonomikas likumiem. Rezultātā atkal izrādās, ka vadītāji savā starpā vienojas par koncepcijām. Acīmredzot Maskava patiešām piekrita noteikt salīdzinoši komfortablas cenas energoresursiem. Tas ir saistīts ar to, ka, pirmkārt, pēdējais sabiedrotais ir kaut kā jāmudina. Otrkārt, tagad viņiem ir vismaz daudz naftas, gāzei arī nav kur plūst, jo viņi sev šīs piegādes pārtrauc. Uz šī fona nav žēl kaut ko uzdāvināt sabiedrotajam ar atlaidi – labestība joprojām pazūd. pēdējais sabiedrotais kaut kā jāsekmē. Otrkārt, tagad viņiem ir tik daudz naftas un gāzes, ka to nav kur likt, tāpēc viņi arī paši sev šīs piegādes pārtrauc. Uz šī fona nav žēl kaut ko uzdāvināt sabiedrotajam ar atlaidi – labuni tik tā pazūd”.
Analītiķis piebilst, ka, neraugoties uz izteikumiem par to, kā “notika liela integrācija un, ka Rietumi to tikai uzspieda ar sankcijām”, abām valstīm neklājas gludi pat tajās jomās, kuras paredz savienības programmas.
“Mērķis ir parādīt, ka nav katastrofas”
Politikas apskatnieks Valērijs Karbaļevičs atzīmē, ka šobrīd nav skaidrs, kādus rezultātus Lukašenko un Putins vēlējās sasniegt tikšanās rezultātā.
”Drīzāk tā bija simboliska Putina vizīte. Viņa pateicība Aleksandram Lukašenko par to, ka Baltkrievija izrādījās vienīgā Krievijas sabiedrotā karā pret Ukrainu. Turklāt Putinam ir ērtāk doties uz Minsku nekā, teiksim, uz G20 samitu. Ja mēs rīkojamies no tā, tad principā ir rezultāts: Lukašenko saņēma morālu gandarījumu, viņš var izmantot šo vizīti kā PR. Lūk, sak, lielas valsts galva ar lielu delegāciju ieradās šeit, uz neatkarīgas valsts galvaspilsētu. Te kāds teica, ka Baltkrievija zaudē suverenitāti. Bet Putins atbrauca, izrādīja cieņu. Tātad šajā ziņā, iespējams, abas puses bija apmierinātas. Viņi saņēma dažas politiskās un PR dividendes.
Tajā pašā laikā Karbaļevičs min, ka pagaidām nekas nav skaidrs par jebkādiem līgumiem militārajā jomā.
“Par karu Ukrainā viņi praktiski pat nerunāja. Tēma pagāja it kā vispār aiz iekavām. Bija daži mājieni, atsauces, bet vairāk runāja par tirdzniecību un futbolu. Un tas, ka tuvumā notiek asiņains karš, kurā aktīvi piedalās abas valstis, izrādījās aiz kadra. Tas ir arī nedaudz dīvaini, jo vadītāji vēlējās radīt kaut kādu paralēlo realitāti, pasaules ainu, kas ir tālu no tā, kas patiesībā notiek. Mērķis bija parādīt, ka viss iet labi. Un šajā gadījumā nav ne katastrofas, ne apokalipses,” skaidro vērotājs.