Baltā nama pārstāvis sacīja, ka Ukraina spēj atbrīvot Krimu, tam tai ir militārais potenciāls. Viņš par to pastāstīja Kongresa locekļiem, piebilstot, ka dažas amatpersonas baidās no Krievijas reakcijas, raksta NBC, atsaucoties uz divām ASV amatpersonām, kas ir pazīstamas ar diskusijām.
Pēc viņa teiktā, ASV amatpersonas ir nobažījušās, ka Ukrainas armijas liela mēroga ofensīva pret pussalu varētu pamudināt Vladimiru Putinu izmantot kodolieročus.
Ukraina pagaidām neizvirza sev mērķi tuvākajā laikā atgriezt Krimu, sacīja Baltā nama pārstāvis, atbildot uz Kongresa deputātu jautājumiem. Viņaprāt, militāra ofensīva pret Krimu nav neizbēgama. Tomēr viņš atzina, ka Ukraina šajā jautājumā visā kara laikā ir izrādījusi izturību un neatlaidību.
Galvenās bažas rada tas, ka reāli draudi Krievijas kontrolei pār Krimu var mudināt Putinu izmantot netīru bumbu vai citu kodolierīci, NBC sacīja viena bijusī un divas pašreizējās amatpersonas. “Tā ir sarkanā līnija,” sacīja bijusī ASV amatpersona.
Iepriekš ASV Ģenerālštāba vadītājs Marks Milleijs pauda šaubas par Krimas atbrīvošanas iespējamību ar militāriem līdzekļiem.
Tomēr Baltā nama administrācijas amatpersona sacīja, ka Ukrainas Bruņotie spēki “turpina šokēt pasauli ar to, cik labi viņi darbojas kaujas laukā”.
Trīs nesenos nāvējošos bezpilota lidaparātu triecienus Krievijas militārajām bāzēm veikuši ukraiņi, ziņo Baltā nama amatpersonas. Lai gan viņi atzīmē, ka joprojām nav skaidrs, vai tas bija tiešs Zelenska valdības rīkojums.
Decembra sākumā bezpilota lidaparāti uzbruka Krievijas lidlaukam un gaisa spēku bāzei Saratovas un Rjazaņas apgabalos. Viņiem izdevās sabojāt divas lidmašīnas. Uzbrukumā tika nogalināti trīs Krievijas karavīri. Vēlāk Kurskas apgabala lidlaukā ietriecās vēl viens drons. Krievija uzbrukumā vainoja Ukrainu, taču Kijiva to oficiāli nav atzinusi.
Iepriekš kāds Pentagona avots laikrakstā Times sacīja, ka ASV ir pārtraukušas atturēt Kijivu no triecieniem Krievijas teritorijā. Šāds lēmums pieņemts, jo Maskava regulāri apšauda Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
Baidena administrācija šobrīd lemj, vai nosūtīt uz Ukrainu jaudīgākus ieročus, piemēram, ATACMS raķešu sistēmas un tankus, ko Zelenska administrācija lūgusi jau ilgu laiku, raksta NBC.
Uz šo diskusiju fona Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs paziņoja , ka Krievija gatavojas nosūtīt uz Ukrainu 200 000 jaunu karavīru un uzbrukt Kijivai.