ES valstis, cenšoties samazināt savu atkarību no Krievijas, veiksmīgi pārgājušas uz taupības režīmu un pat pārpilda savus pašas plānus.
Saskaņā ar analītiskās kompānijas ICIS provizoriskiem datiem novembrī pieprasījums pēc gāzes ES bija par 24% mazāks nekā pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs, raksta Financial Times. Mēneša pirmajā pusē palīdzēja negaidīti siltais laiks, bet tad iestājās aukstums, un temperatūra atgriezās šim gadalaikam ierastajā līmenī.
Līdzīgs gāzes patēriņa samazinājums bija arī oktobrī.
Vēl jūlijā ES valstis vienojās periodā no augusta līdz martam samazināt patēriņu par 15%. “Mums ir jābūt gataviem uz ļaunāko,” toreiz sacīja Eiropas enerģētikas komisāre Kadri Simsone. “Ikvienam ir jādara savs darbs, nosūtot skaidru vēstījumu tirgiem, pilsoņiem un tiem, kas cer saskatīt ES nesaskaņas pazīmes.”
Līdz tam laikam Gazprom jau bija samazinājis piegādes ES un kopš septembra pilnībā izslēdza sūknēšanu caur Nord Stream. Tagad Krievijas gāze Eiropu sasniedz tikai pa cauruļvadu Družba, kas iet caur Ukrainu, kur notiek karadarbība, un South Stream.
Patēriņa samazinājums un masveida SDG iepirkumi ļāva Eiropas Savienībai sasniegt rekordaugstus krājumus gāzes krātuvēs – novembrī tie pārsniedza 95%. Tas ļāva cenas pazemināt: ja augusta beigās tuvākie Nīderlandes TTF fjūčeri maksāja aptuveni 340 eiro/MWh, tad novembra sākumā tas bija nepilni 100 eiro.
Līdz novembra beigām Eiropas valstis sāka izņemt gāzi no krātuvēm, un meteorologi sāka prognozēt nedaudz aukstāku ziemas sākumu. Rezultātā gāzes rezerves, pēc Gas Infrastructure Europe datiem, sestdien bija 91,56%, un Nīderlandes TTF cena pirmdienas rītā svārstījās pie 143 eiro/MWh (1577 dolāri par 1000 kubikmetriem).
Novembrī lielākajās ekonomikās, Vācijā un Itālijā, gāzes patēriņš samazinājās attiecīgi par 23% un 21%, liecina ICIS dati. Francijā un Spānijā pieprasījums krities par vairāk nekā 20%, bet Nīderlandē par vairāk nekā trešdaļu.