Krievijā ir trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā Ukrainā, kas nozīmē, ka tai teorētiski ir lielas priekšrocības potenciālajm karaspēkam.
Taču Ukraina ir mobilizējusi visu valsti, bet Krievija – nē. Krievijai uz papīra ir daudz lielāks ieroču un militārā aprīkojuma krājums, bet Ukrainu atbalsta Rietumu industriālais spēks. Ir grūti vienmērīgi salīdzināt puses, lai prognozētu, kura uzvarēs. Tāpēc tā vietā, lai mēģinātu paredzēt, kas notiks, varētu būt lietderīgāk uzdot jautājumus, uz kuriem abām pusēm būtu jāatbild, lai noteiktu, kā cīņa varētu beigties.
Par to medijiem pastāstīja atvaļinātais brigādes ģenerālis un Hārvardas Kenedija skolas Belfera centra vecākais pētnieks Kevins Raiens.
“Tādi militārie novērotāji kā es pagājušajā vasarā guva svarīgu mācību par Krievijas karu pret Ukrainu. Lai gan stratēģiskie mērķi ir vairāk vai mazāk skaidri – Ukraina vēlas atgūt visu savu teritoriju, un Krievija vēlas saglabāt jau sagrābto, novērtēt, kurš uzvarēs, ir grūtāk, nekā gaidījām,” atzīmē ģenerālis.
Tāpēc Kevins Raiens identificē piecus jautājumus, uz kuriem mums ir jāatbild, nevis jāprognozē iespējamie nākotnes kara attīstības scenāriji:
1.Vai valstij jāiet tālāk, lai sasniegtu savus stratēģiskos mērķus?
2.Vai valsts iedzīvotājiem ir vēlme saglabāt savu ieguldījumu, neskatoties uz grūtībām un zaudējumiem?
3.Vai valsts vadītāji spēs atrast pietiekami daudz karavīru, apmācīt viņus, nomainīt ievainotos un mirušos un varbūt pat izveidot jaunas kaujas vienības?
4.Vai valsts var attīstīt vai iegūt pietiekami daudz materiālu un ieroču, lai kompensētu zaudējumus un pat palielinātu jaudu?
5.Vai valsts spēs izturēt kara finansiālās un ekonomiskās izmaksas?
Pašlaik, pēc amerikāņu ģenerāļa vārdiem, valstis, kas atbild uz šiem pieciem jautājumiem, ir Ukraina un Krievija.
“Krievija cīnās tikai ar dažiem sabiedrotajiem, ar nelielu palīdzību no Irānas, Ziemeļkorejas un Baltkrievijas. Ukrainai ir NATO, ES un citu valstu atbalsts. Līdz šim Ukrainas sabiedrotie ir ļāvuši Ukrainai atbildēt uz šiem jautājumiem, lai izlemtu vai turpināt cīņu. Pēc tam uz tiem būs jāatbild arī sabiedrotajiem. Pagaidām Ukrainas sabiedrotie ir vienoti atbalstā. Kad sabiedrotajiem būs no Ukrainas atšķirīgas atbildes, aprēķins mainīsies,” sacīja Kevins Raiens.
Ģenerālis skaidro, ka tikmēr, kamēr valsts atbildēs “jā” uz katru no šiem jautājumiem, vēlme turpināt cīņu turpināsies. Kad atbildes kļūst neviennozīmīgas – daži “nē” un daži “jā”, ir laiks izsvērt zaudējumus un ieguvumus no cīņas turpināšanas.
“Pēdējos desmit mēnešos bija brīži, kad dažas atbildes bija “nē” vai “neskaidras”. Taču šodien abas puses uz šiem jautājumiem atbild “jā”. Abas puses tic, ka tās var uzvarēt. Bet tas ir šodien un fakti kaujas laukā noteikti mainīsies,” secina Kevins Raiens.
