ASV Aizsardzības ministrija nolēmusi veikt auditu saistībā ar prognozēm par ātru Ukrainas sakāvi, ko ASV drošības spēki sniedza Krievijas iebrukuma sākumā, raksta Daily Beast, atsaucoties uz avotiem ministrijā un bijušajiem izlūkdienestu virsniekiem.
Viņi atzīmēja, ka kļūda bija “gandrīz pilnīga”. Neskatoties uz to, ka ASV precīzi zināja par gaidāmo iebrukumu, daudzas CIP, Pentagona un Baltā nama amatpersonas uzskatīja, ka Krievija ātri iekaros Ukrainu. Viņi negaidīja nopietnu pretsparu un neuzskatīja, ka “tiks iesaistīti lielā starptautiskā konfliktā, kas varētu turpināties gadiem ilgi”.
Kara sākumā Krievijas bruņotajos spēkos bija aptuveni 900 000 aktīvu karavīru, salīdzinot ar 196 600 Ukrainā, taču Krievijas armijas vājums pārsteidza analītiķus. “Es, tāpat kā daudzi citi cilvēki, pārvērtēju Krievijas militārās spējas. Man šķita, ka viņi ir daudz labāk apmācīti,” sacīja atvaļinātais ASV armijas brigādes ģenerālis Kevins Raians.
Viņš sacīja, ka pēdējos gados Krievija ir ieguldījusi lielus līdzekļus modernos precīzi vadāmajos ieročos, tostarp spārnotajās raķetēs, taču tai trūkst apmācīta karaspēka, lai veiktu efektīvus uzbrukumus. Kā piebilda Raians, viņš gaidīja, ka Krievija gūs labumu no skaitliskā pārsvara, bet šis vērtējums izrādījās kļūdains.
Bijušais Aizsardzības ministrijas vecākais ierēdnis Džefrijs Praiss ir pārliecināts, ka izlūkdienestu kopiena ir sākusi nopietnu izmeklēšanu par nepareizām prognozēm. Viņš norādīja, ka Krievijai “bija milzīgs kaujas spēks, taču tā to izmantoja ļoti, ļoti slikti”, un viena no galvenajām problēmām bija nespēja sasniegt gaisa pārākumu – tādējādi karaspēks tika atstāts atvērts uzbrukumam, un daudzas vienības tika iznīcinātas.
Bijusī ASV izlūkdienesta virsniece Sjūzena Čo norādīja, ka nav viegli prognozēt konflikta attīstību pirms tā sākuma, jo runa nav tikai par ieročiem un personālu – liela nozīme ir cilvēciskajam faktoram, tai skaitā karaspēka morālei, pavēlniecības darbībai un taktikai.
Kā norādīja pulkvežleitnants Hanters Riplijs, Krievijas spēku nepareizais novērtējums ir saistīts ar birokrātiju ASV aizsardzības vadībā. “Cilvēki parasti kļūst apātiski, strādājot ar vienu un to pašu izlūkinformāciju atkal un atkal. Tas kļūst par rutīnu,” viņš skaidroja.
Viņam piekrīt bijušais izlūkdienesta darbinieks Lorenss Feifers. Viņš norādīja, ka “vidējais birokrāts tiek atalgots par to, ka viņš ir konservatīvs savos aprēķinos, nevis otrādi”, tāpēc analītiķi saka, ka ir “drošāk” sākt no datiem, kas var neatspoguļot patieso lietu stāvokli. Tādējādi, pēc Pfeifera teiktā, prognoze Ukrainai izskatījās kā nepareiza Krievijas militārā potenciāla novērtējums, kā arī Kijivas gribas un apņēmības kombinācija.
Augustā laikraksts Washington Post publicēja izmeklēšanu par to, kā ASV izlūkdienesti uzzināja par Vladimira Putina plāniem uzbrukt Ukrainai jau pagājušā gada oktobrī. Baltais nams mēģināja atrunāt Krievijas varas iestādes no iebrukuma un vienlaikus pārliecināt Eiropas līderus, ka karš patiešām ir iespējams.
Tajā pašā laikā Pentagons neticēja Ukrainas spējām pretoties Krievijai. Dažas nedēļas pirms kara sākuma ASV Ģenerālštāba vadītājs ģenerālis Marks Milleijs sacīja, ka Kijiva izturēs maksimāli trīs dienas.