Kopš kara sākuma Ukrainā militārā rūpniecība Austrumeiropā ir uzplaukusi. Uzņēmumi izlaiž ieročus, artilērijas šāviņus un citu militāro aprīkojumu tādā tempā, kāds nebija pieredzēts pirms aukstā kara, raksta Reuters.
Reģiona valstu valdības cenšas palīdzēt Ukrainai karā ar Krieviju. Lai gan kopš iebrukuma sākuma par galvenajiem ieroču piegādātājiem Ukrainai kļuvušas ASV un Lielbritānija, Polija šajā rādītājā ieņēmusi trešo vietu, liecina Ķīles Pasaules ekonomikas institūta statistika. Devīto vietu ieroču piegādē Kijivai ieņem Čehija.
No vienas puses, bijušās Varšavas pakta valstis joprojām ir piesardzīgas pret Krieviju un palīdzību Ukrainai uzskata par reģionālās drošības jautājumu. No otras puses, atbalsts Ukrainai rada jaunas iespējas reģiona militārajai rūpniecībai, aģentūrai Reuters norādīja divpadsmit šo valstu amatpersonas un analītiķi.
Karš Ukrainā turpinās, un daudzas valstis ir gatavas palielināt aizsardzības izdevumus, izdevumam sacīja Polijas aizsardzības kompānijas PGZ izpilddirektors Sebastjans Čevaleks. Pēc viņa teiktā, tas dod reālas iespējas Austrumeiropas aizsardzības uzņēmumiem ienākt jaunos tirgos un palielināt eksporta ieņēmumus tuvākajos gados.
PGZ ir valstij piederošs aizsardzības nozares uzņēmums. Tā kontrolē 50 uzņēmumus, kas ražo ieročus un munīciju – no bruņutransportieriem līdz bezpilota gaisa sistēmām.
Pēc kara uzliesmojuma PGZ nolēma dubultot savus ieguldījumus šajā nozarē nākamo desmit gadu laikā līdz 1,8 miljardiem dolāru, aģentūrai sacīja Čvaleks. Piemēram, ja 2022.gadā PGZ ražos 600 Piorun zenītraķešu sistēmas, tad 2023.gadā to skaits pieaugs līdz 1000. Pēc Čvaleka teiktā, ne visas šīs raķetes nonāks Ukrainā. Tajā pašā laikā 2021. un 2020. gadā uzņēmums saražoja attiecīgi 300 un 350 šādus kompleksus.
Turklāt investīcijas plānotas arī jaunu objektu izveidē, kas drošības apsvērumu dēļ atrodas tālāk no Baltkrievijas robežas.
Arī citi aizsardzības uzņēmumi palielina ražošanas jaudu un cenšas pieņemt darbā darbiniekus, norāda uzņēmumu pārstāvji un amatpersonas no Polijas, Slovākijas un Čehijas.
Tādējādi Čehija nosūtīja Ukrainai ieročus un aprīkojumu 2,1 miljarda dolāru vērtībā, aģentūrai Reuters sacīja aizsardzības ministra vietnieks Tomašs Kopečnijs. Viņš piebilda, ka gandrīz visi uzņēmumi, kas ražo šos ieročus un aprīkojumu, ir privāti. Pēc viņa teiktā, ieroču eksports no Čehijas šogad būs lielākais kopš 1989.gada.
Tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Austrumeiropas valstis sāka piegādāt Kijevai ieročus. Kad viņu militārās noliktavas iztukšojās, aizsardzības firmas palielināja gan vecā, gan modernā aprīkojuma ražošanu, lai turpinātu piegādes. Ieroču plūsma palīdzēja Ukrainai atspiest Krievijas karaspēku no kara sākumā okupētajām teritorijām.