Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pastāstīja par to, kā ES valstis reaģēja uz Krievijas kara uzliesmojumu pret Ukrainu un, ka dažas valstis nevēlējās stāties pretī Krievijai. To viņš teica 22.novembra intervijā CNN
Džonsons norādīja, ka Vācija uzskatīja karu par katastrofu, taču vēlējās, lai viss ātri beigtos – Ukraina kapitulētu un būtu iespēja turpināt sadarbību ar Krieviju. Francija līdz galam neticēja, ka Krievija varētu uzsākt tik asiņainu iebrukumu.
“Šis notikums bija milzīgs šoks. Mēs redzējām, kā krievu bataljonu taktiskās grupas pulcējās, taču dažādām valstīm bija ļoti atšķirīgi viedokļi par to. Kādā posmā Vācijas nostāja bija tāda, ka, ja tas notiktu, tā būtu katastrofa, bet būtu labāk, ja tas viss ātri beigtos,” sacīja Džonsons.
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs kritizēja arī toreizējās Itālijas varasiestādes, kuras nepiekrita Džonsona nostājai un paziņoja, ka ir atkarīgas no Krievijas enerģijas nesējiem. Džonsons atzina, ka pēdējā laikā ES ir daudz mainījies politikā attiecībā uz Krieviju.
Daudzi novērotāji sākotnēji uzskatīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā tiks pabeigts dažu nedēļu vai dienu laikā, taču tā vietā Kijivas spēki atvairīja Maskavas sākotnējo lēcienu galvaspilsētas virzienā un pēdējā laikā ir veikuši veiksmīgus pretuzbrukumus, lai atgūtu savas pozīcijas valsts austrumos un dienvidos.
Džonsons sacīja, ka pēc tam, kad Krievija februārī uzsāka iebrukumu, attieksme visā Eiropā ātri mainījās.
“Tas, kas notika, visi – vācieši, franči, itāļi, Džo Baidens – redzēja, ka vienkārši nav variantu. Jo ar šo puisi (Putinu) nevarēji sarunāties. Tas ir galvenais,” sacīja bijušais premjerministrs, piebilstot, ka kopš tā laika “ES ir lieliski pastrādājusi” pret Krieviju.
“Pēc visām savām bažām es izsaku atzinību tam, kā Eiropas Savienība rīkojās. Viņi bija vienoti. Sankcijas bija bargas,” sacīja Džonsons.
