Kas notiks ar modi tālāk – to uzzināsim 2025. gadā – tā prognozē modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs, kurš nesen viesojās Tallinā.
Šoreiz viņš uzstājās ar trīs stundu lekciju “Holivuda un mode”, kurā stāstīja, kā un kāpēc pagājušā gadsimta sākuma zvaigznes tik ļoti ietekmēja to, ko sievietes un vīrieši valkāja un kā viņi uzvedās.
Aleksandram Vasiļjevam, kā vienmēr, ir milzīgs skaits skaistu stāstu no slavenu cilvēku dzīves. Viņš detalizēti stāsta par vampsieviešu un nevainīgo (Ingénue) sieviešu lomām, kuras viņš iesaka dažkārt pārcelt uz savu dzīvi. Par Polu Negri, kura mums iedeva sarkano laku, un Gloriju Svensoni, kurai mājās bija 8 vīri un stikla eskalators. Viņa krājjumā ir daiļā Grēta Garbo, kura mainīja priekšstatu par sievietes figūru un pat padarīja modīgu kūkumu, kā arī Marlēna Dītriha, Odrija Hepbērna, Merilina Monro un Sofija Lorēna, kuras tika kopētas gadu desmitus vēlāk.
“Kādreiz bija glamūra institūts. No aktrises taisīja supervaroni. Parūkas, diēta, apakšveļa, korsetes. Un tas, ka filma bija melnbalta, padarīja aktrises skaistākas par krāsaino,” stāsta modes vēsturnieks. Aleksandrs Vasiļjevs.
“Agrāk sievietes bija slavenas ar savu trauslumu un smalkumu. Mūsdienās tas nav cenā. Nevis sievišķīgs trauslums ir cenā, bet gan sievietes spēks. Nevis smalkjūtība, bet agresivitāte. Šodien vairs nav vēstījuma – esmu trausli jūtīga, pievērsiet uzmanību man,” piebilst Vasiļjevs.
Viņaprāt, tagad kino gandrīz nekādi neietekmē modi. Jo kino ir mainījies. Pēc Vasiļjeva domām, nepavisam ne uz labo pusi.
“Datortehnoloģijas ir nogalinājušas tuvību dzīves situācijai, kas mūs skāra kinoteātrī. Aktieru darbu nevar kritizēt, bet tas ir kļuvis mazāk psiholoģisks. Un izbīļa stihija 21. gadsimta kino… tagad biedē vampīri, izvirtuļi. Cilvēki iet uz kino nevis pēc modes, bet pēc emocijām,” uzskata Vasiļjevs.
Jā, un pati mode ir pazudušas stāvoklī, ja tā drīkst teikt, tai ir žanra krīze: retro atkārtojumi ir kļuvuši pārāk ikdienišķi, un viss, ko varēja izdomāt, jau sen ir izdomāts.
“Militarie spēlē savu lomu, bet tas ir vairāk unisex, ja sieviete ģērbjas vīriešu drēbēs. Es nesaku, ka vīrieši ģērbjas sieviešu drēbēs, šo mēģinājumu ir maz. Dažos lielos uzņēmumos ir atļauts izvēlēties svārkus, taču tas nenozīmē, ka vīrieši to uztves kā reakciju uz to, ka sievietes valkā bikses,” stāsta Vasiļjevs.
Sieviešu kājas pieradušas pie komforta un aizmirsušas par papēdi, un pandēmija veicināja pārmērīgu pārtikas uzņemšanu. Tātad, visticamāk, liekais svars var spēlēt savu lomu modes tendencēs tuvākajā nākotnē, saka Vasiļjevs. Lai gan šobrīd ir gandrīz neiespējami kaut ko paredzēt: kur mode pagriezīsies, tas kļūs skaidrs pēc 2-3 gadiem. Tikmēr visi valkās to, ko nēsājuši pēdējos gados..
“Tā vairāk ir 2010. gada mode. Tad pandēmija, tad karš. Tagad krīze. Mēs nezinām, kā šīs lietas beigsies. Pasaulē nav spēku samēra, mode necieš nelīdzsvarotību. Vajag zināt, cik vīriešu, sieviešu, pircēju, pārdevēju. Kuru ģērbjam, ko iepriecinām. Tā ir uzņēmējdarbības forma. Dzīvojiet katru dienu kā lielu pārsteigumu!”, aicina Vasiļjevs.
Tomēr Vasiļjevs neizslēdz tendenci uz pārspīlēto sievišķību, īpaši kara skartajās valstīs, kur vīriešu ir mazāk. Viņaprāt, tā tas ir bijis vienmēr.
“Tur sievietes mēģinās viena otru pārspēt ar kuplām lūpām, krūtīm, skropstām un uzacīm. Paskatieties uz mani, es esmu tāda, o-la-la, cik labi,” saka Vasiļjevs.
Kopumā Vasiļjevs iesaka nezaudēt drosmi, baudīt skaistas filmas, iedvesmoties no Holivudas stila ikonām un pat ņemt vērā viņu uzvedības īpatnības. Vai vismaz – pavilkt uz augšu zeķes. Tas vienmēr izskatās skaisti gan fotoattēlā, gan dzīvē.