Krievijas armijas krahs pie Hersonas un atkāpšanās pāri Dņeprai palika ārpus Vladimira Putina uzmanības. Valsts televīzijas kanāli slēpa no skatītājiem pilsētas kapitulāciju un nosauca karaspēka izvešanu par “pārgrupēšanos”. Propagandisti klusēja vai kā citādi visādi attaisnoja ģenerāļu lēmumu.
Laikā, kad aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu deva pavēli atkāpties, Putins tikās ar Federālās medicīnas un bioloģijas aģentūras vadītāju Veroniku Skvorcovu, bet pēc tam piedalījās pasākumā un apbalvošanas ceremonijā aģentūras, kas svin savu 75. gadu. gadadienu, darbiniekiem.
Tur fīrers teica runu, bet Hersonu par nepieminēja. Tajā pašā laikā viens no apbalvojuma saņēmējiem Putinu salīdzināja ar Aleksandru Ņevski, kuru viņš nosauca par “krievu zemju atguvēju”, un piebilda, ka Krievijas prezidents arī “atgūst zemes dzimtenes klēpī”.
“Pilnīga cenzūra par Hersonu,” savā emuārā uzrakstīja prokremliskais politiskais analītiķis Sergejs Markovs, taču vēlāk ierakstu izdzēsa, atzīmēja žurnālists Oļegs Kašins. Propagandista Vladimira Solovjova Telegram kanālā pēc video publicēšanas ar ģenerāļa Sergeja Surovikina ziņojumu parādījās atkārtots ieraksts, bet jau ar Maskavas 2023.gada skriešanas sacensību grafiku. Pēc tam viņš pievienojās kampaņai, lai attaisnotu atkāpšanos, un citēja Vienotās Krievijas ģenerālpadomes sekretāru Andreju Turčaku, ”Vāgnera” PMK dibinātāju Jevgeņiju Prigožinu, Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu un citus kara atbalstītājus, kuri apstiprināja pavēlniecības lēmumu.
Tikmēr valsts kanālos fakts par atkāpšanos no Hersonas tika pasniegts pēc iespējas neskaidrāk, vērsa uzmanību medijs ‘Agentura;’ . Ziņās tika izmantoti neskaidri formulējumi. Pirmajā kanālā incidentu sauca par “karaspēka pārgrupēšanu”. Raidījuma vadītāja Jekaterina Andrejeva sacīja, ka Surovikins ziņojis Šoigu par situāciju Hersonā, un “ministrijas vadītājs atbalstīja lēmumu pārgrupēt spēkus un uzsākt aizsardzību gar Dņepras kreiso krastu”.
Kanālā “Krievija 1” tika ziņots, ka Surovikins nācis klajā ar ziņojumu, bet raidījuma vadītājs tā saturu neatklāja. Uzreiz pirms Aizsardzības ministrijas video tika nolasīts teksts, kurā Hersona nekādi nebija pieminēta – izskanēja tikai frāzes, ka tiekot darīts viss, lai glābtu Krievijas militārpersonu un civiliedzīvotāju dzīvības.
NTV paziņojumos runāja par “jauno militārās vadības lēmumu”, neprecizējot būtību. Raidījuma vadītājs ziņoja par “satraucošo situāciju Hersonas reģionā”, kas “prasa ātrus un sarežģītus lēmumus, jo īpaši manevrus Krievijas vienību pārvietošanai”. “Šoigu tam piekrita un apstiprināja Surovikina priekšlikumu,” teikts tekstā. Tajā pašā laikā Putins, saistībā ar atkāpšanos no Hersonas, nekur netika pieminēts.
Iepriekš prezidenta administrācija sagatavoja metodisku rokasgrāmatu gadījumam, ja tiks nodota vienīgā reģionālā galvaspilsēta, kas tika ieņemta pēc iebrukuma Ukrainā, rakstīja Meduza. Uzsvars tiek likts uz to, ka Hersonas virziens armijai ir “pašreizējā kara posmā visgrūtākais” un Ukraina esot gatava “ atmest desmitiem tūkstošu savas un citu cilvēku dzīvības”, lai saņemtu jaunu palīdzība no Rietumiem. Tajā pašā laikā Krievijas karaspēks tiek pasniegts kā humānisti, kuri “cenšas glābt civiliedzīvotāju un karavīru dzīvības”.
Rokasgrāmatā ir arī atsauce uz NATO intrigām un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēlmi “sarīkot asiņainu šovu”, tostarp uzspridzinot Kahovskas hidroelektrostaciju. Kremlis ierosina Putinu salīdzināt ar Pēteri I, kurš “karā ar Zviedriju arī izveda karaspēku no Poltavas un tādējādi saglabāja spēkus un uzvarēja”.