Krievijas prezidents Vladimirs Putins neuzdrošinājās iesaistīties atklātā konfliktā ar Turciju, kas neatzina “graudu darījuma” pārtraukumu un solīja turpināt Ukrainas pārtikas eksportu, neskatoties uz Kremļa draudiem.
Četras dienas pēc izstāšanās no ”graudu līguma” Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atsāk dalību “humānajā koridorā”, pa kuru kopš augusta sākuma no Ukrainas eksportēti 10 miljoni tonnu lauksaimniecības produkcijas.
Krievija no Ukrainas saņēmusi rakstiskas garantijas neizmantot koridoru karadarbībai, trešdien paziņoja ministrija. Šīs garantijas, “šķiet, ir pietiekamas”, uzsvēra Aizsardzības ministrija, piebilstot, ka vienošanās panākta, “pateicoties Turcijas palīdzībai”.
Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars pēdējo trīs dienu laikā ir divreiz runājis ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Šoigu. Dienu iepriekš viņš sacīja, ka graudu vedēji zem Turcijas karoga turpinās pamest Ukrainas Melnās jūras ostas, un mudināja izvairīties no “iejaukšanās un provokācijām” koridora drošības ziņā.
Akars neklātienē atbildēja Kremlim, kas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova vārdā brīdināja, ka graudu transportēšana pēc Krievijas izstāšanās no darījuma ir “riskanta, bīstama … pēc būtības”, un Maskava “vairs nevar garantēt kuģošanas drošība” reģionā.
Jāpiezīmē, ka Turcijas flote Melnajā jūrā kuģu un zemūdeņu skaita ziņā ir 7 reizes lielāka nekā Krievijas flote. Tās aizsardzībā pirmdien pēc Kremļa demarša no Ukrainas ostām pameta 12 ar graudiem piekrauti kuģi.
Otrdien ANO koordinācijas centrs paziņoja par “graudu koridora” apturēšanu. Taču jau trešdien ap pusdienlaiku viņš atgriezīsies darbā iepriekšējā režīmā, sacīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Atceramies, Krievijas Aizsardzības ministrija izstāšanos no “graudu darījuma” saistīja ar pagājušās nedēļas nogalē notikušo uzbrukumu Sevastopolei, kuram, kā apgalvoja departaments, tika izmantots kuģis no “humānā koridora”. No tā, pēc militārpersonu domām, tika palaists viens no bezpilota lidaparātiem, kas skāra Melnās jūras flotes bāzi.
Bet Krievija vairs nevar bloķēt Ukrainas ostas: ja kara sākumā tai vēl bija daži militārie līdzekļi Melnās jūras rietumu daļā, tad tagad “nekā nav,” sacīja Stambulas Tuvo Austrumu institūta pētnieks Joruks Isiks. , saka: “Viņu Melnās jūras flotes komandieri ir atlaisti Viņi nevar izvest savus kuģus .”
“Kā viņi noorganizēs šo blokādi? Isiks ir neizpratnē. “Viss, ko mēs šodien redzam, ir pilnīgs Krievijas bruņoto spēku sabrukums.”
Jau dienu iepriekš Kremlis bija brīdinājis, ka atgriešanās pie graudu darījuma iespējama “tikai pēc Sevastopoles uzbrukuma izmeklēšanas”. Taču pēc nepilnas dienas viņš mainīja savu nostāju. “Steidzīgi atgriežoties pie graudu darījuma, Krievija pierādīja, ka, izstājoties no tā, tā ieguva nepanesamu smagumu, ko tā nespēja noturēt,” atzīmē politikas analītiķis Abass Gaļamovs.
Galvenais arguments, pēc viņa teiktā, varētu būt gan Turcijas izlēmīgā attieksme, kura ieņēma bargu pozīciju darījuma aizstāvēšanā, gan “apstākļu kopums”, kas saistīts ar vispārēju vājuma sajūtu Krievijas pozīcijā un pieņemtajā lēmumā.
“Ja lieta ir Turcijas pārziņā, tad Erdogans, sajutis, ka Krievija baidās no viņa stingrās pozīcijas, visticamāk turpinās spiedienu,” brīdina Gaļamovs.