Ukrainas angļu valodā iznākošais izdevums Kyiv Independent pastāstīja par trīs Doņeckas pamatiedzīvotāju likteni, kuriem draud mobilizācija Krievijas armijas rindās.
Viņi paši visiem līdzekļiem cenšas izvairīties no nosūtīšanas uz fronti. Zemāk esam apkopojuši šos stāstus.
“Es nešaušu uz viņiem”
36 gadus vecais Ivans dzīvoja DTR līdz 2021. gadam. Pērn viņš nolēma iegūt Krievijas pilsonību un pārcelties uz Novosibirsku, jo pēc tik ilgiem okupācijas gadiem viņa dzimtajā Doņeckā nebija nekādu nākotnes izredžu. “Man neviens nepiespieda iegūt Krievijas pasi,” viņš atzīst.
Tagad Ivans nožēlo iegūto Krievijas pilsonību un baidās, ka viņu var nosūtīt karā kā “lielgabalu gaļu”.
“Viņi vēlas mani sūtīt cīnīties pret ukraiņiem, pret manu tautu. Es nešaušu uz viņiem. Ja viņi mani aizvedīs, es nošaušu krievus un padošos Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Pēc tam es atteikšos no apmaiņas, ” žurnālistiem sacīja Ivans.
Pēc viņa teiktā, karš ar Ukrainu izraisīja Krievijā dzīvojošo ukraiņu genocīdu. Krievijas varas iestādes apzināti sūta uz fronti etniskos ukraiņus, uzskata Ivans.
“Viens cilvēciņš (mēs runājam par Vladimiru Putinu) nozaga daudzas jo daudzas dzīvības,” viņš saka.
Cits Doņeckas iedzīvotājs Aleksejs palika savā dzimtajā pilsētā. Vairāk nekā astoņus mēnešus slēpies no mobilizācijas. Sākoties Putina izsludinātajai mobilizācijai, viņam maz kas mainījies: risks piespiedu kārtā nosūtīt vīriešus uz fronti DTR bija arī pirms tam.
Pēc četru Ukrainas reģionu aneksijas Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka to iedzīvotāji tagad ir Krievijas pilsoņi. Lai atteiktos no pases, jums jāraksta oficiāls pieprasījums, taču Aleksejs baidās to darīt mobilizācijas dēļ.
Cits Doņeckas iedzīvotājs Dmitrijs 2021. gadā pameta okupēto pilsētu un tagad dzīvo Rostovā pie Donas. Dmitrijs ir Ukrainas pilsonis, Krievijas pasi viņš nav saņēmis, bet pēc okupēto teritoriju aneksijas arī viņu var uzskatīt par pakļautu mobilizācijai. Viņš ar kukuļa palīdzību plāno risināt iesaukšanas jautājumu. “Es mēģināšu atrisināt šo problēmu ar vietējo slimnīcu,” viņš saka.
Visi trīs materiāla varoņi saka, ka netaisās mirt par Krieviju.
Mobilizācija
Mobilizācija, ko Krievijas varas iestādes raksturo kā daļēju, sākās 21.septembrī pēc Vladimira Putina pavēles. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pēc tam norādīja, ka armijā jāiesauc 300 000 rezervistu.
Pirms dažām dienām, 28. oktobrī, Šoigu ziņoja prezidentam, ka mobilizācijas uzdevumi ir izpildīti – no šīs dienas militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroji uz karu Ukrainā sūtīs tikai brīvprātīgos. Tomēr oficiāli mobilizāciju var pabeigt tikai prezidents Vladimirs Putins, parakstot attiecīgu dekrētu. Līdz šim viņš to nav izdarījis.
Vienlaikus Aizsardzības ministrijas vadītājs atzīmēja, ka frontē atrodas jau 82 000 mobilizēto, no kuriem 41 000 cīnās vienību sastāvā. 218 tūkstoši cilvēku, pēc Šoigu teiktā, atrodas mācību poligonos un iziet kaujas koordinācijas apmācības.
