Vecās Eiropas atomelektrostacijas darbojas ar urāna elementiem, kurus ražo tikai Rosatom. Novērotāji atzīmē, ka Putins tikai gaida īsto brīdi, lai pārtrauktu attiecīgās piegādes. Sarežģītā situācija Eiropas atomelektrostacijās aprakstīt Vācijas izdevumā RND.
Eiropas Savienība saskaras ar enerģētikas krīzi pret Krieviju vērsto sankciju laikā, taču tas, iespējams, nebūs pēdējais pārbaudījums ES valstīm gaidāmajā ziemā. Fakts ir tāds, ka arī Eiropas kodolenerģijas nozare lielā mērā ir atkarīga no urāna bāzes degvielas elementu piegādes atomelektrostacijām no Krievijas, kas var kļūt par vēl vienu spiediena sviru prezidenta Vladimira Putina rokās.
Novērotāji raksta, ka ASV un ES turpina pieņemt jaunas sankciju paketes pret Krievijas fosilo kurināmo, bet kodolrūpniecība līdz šim ir bijusi atbrīvota no sankcijām.
Tas ļauj Krievijai Eiropā nopelnīt miljonus no urāna un kurināmā elementiem atomelektrostacijām. Vienlaikus ES valstīm šī atkarība ir bumba ar laika degli, jo nav zināms, cik ilgi urāns turpinās nākt no Krievijas Federācijas.
Eiropas kodolenerģija ir ļoti atkarīga no Krievijas urāna – 20% nāk tieši no Krievijas Federācijas, vēl 20% piegādā Kazahstāna, kur ar urāna ieguvi un pārstrādi nodarbojas Krievijas valsts korporācija Rosatom. Turklāt Rosatom ir saistīts ar vairāk nekā 300 meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā.
Žurnālisti atzīmē, ka saskaņā ar Euratom kopienas datiem Krievija ik gadu no urāna tirdzniecības nopelna vairāk nekā 450 miljonus eiro. Atkarība no Krievijas urāna un kurināmā elementiem ir īpaši augsta Centrāleiropā un Austrumeiropā, kur ir 18 Krievijas uzbūvētas un no Krievijas kurināmā elementiem atkarīgas atomelektrostacijas.
Protams, Krievijas piegādes var aizstāt ar piegādēm no ASV, ar kurām, piemēram, nodarbojas amerikāņu kompānija Westinghouse. Taču vecās atomelektrostacijas Eiropā strādā uz Rosatom ražotiem sešstūrainiem degvielas stieņiem, Rietumu uzņēmumiem šobrīd nav izdevīgi investēt šādu degvielas stieņu izstrādē.
“Īstermiņā urāna piegādi no Krievijas nevar aizstāt. Līdz ar to vecās atomelektrostacijas darbosies vēl vismaz desmit. Taču šiem reaktoriem nav nākotnes,” sacīja pretkodolenerģijas aizsardzības organizācijas “Ecodefense” pārstāvis Vladimirs Sļivjaks.
Atšķirīga situācija veidojas Francijā, jo valstī pati ražo atomelektrostaciju darbībai nepieciešamos elementus. Tāpēc Francija ir diezgan spējīga apturēt urāna iepirkšanu no Krievijas, uzskata Sļivjaks, taču politiskās gribas nepietiek, un uzņēmumi nevēlas neko mainīt, jo sankciju nav.
“Francija cer, ka Putins arī turpmāk būs tik jauks un piegādās urānu. Taču tā ir bīstama kļūda. Putins noteikti izmantos šo atkarību,” uzsvēra Sļivjaks, piebilstot, ka Krievijas prezidents vienkārši gaida īsto brīdi, lai pārtrauktu. urāna piegādes Eiropai.
