Krievijas īstenotā enerģētikas objektu iznīcināšana Ukrainā rada bažas, ka ziemā uz Eiropu tiks piesaistīti jauni bēgļi. ES pastiprina gatavošanos to uzņemšanai.
Atņemot Ukrainai elektrību un apkuri, Krievija mēģina izraisīt jaunu “pārvietošanas vilni”, piektdienas vakarā ES līderu samitā brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis:
”Krievijas teroristu akcijas pret mūsu energoobjektiem ir vērstas uz to, lai šajā rudenī un ziemā Ukrainai radītu pēc iespējas vairāk problēmu ar elektrību un siltumu, lai pēc iespējas vairāk ukraiņu pārceltos uz jūsu valstīm. Šī teroristu valsts jau ir pasliktinājusi sociālos apstākļus jūsu valstīs, bet vēlas tos vēl vairāk pasliktināt, izraisot pārvietošanās vilni”.
Saskaņā ar Ukrainas varasiestāžu sniegto informāciju 10.oktobrī sākās masveida apšaude, kas iznīcināja vairāk nekā 30% elektroenerģijas ražošanas jaudas. Rezultātā Kijivai un citām pilsētām nākas ķerties pie nepārtrauktiem elektrības padeves pārtraukumiem, dažos galvaspilsētas rajonos bija ūdens piegādes pārtraukumi.
Ņemot vērā jauno situāciju, Eiropas Komisija koriģē pretkrīzes migrācijas politikas pasākumus, ņemot vērā iespējamo situācijas saasināšanos pie bloka austrumu robežas šoziem, sacīja ES amatpersona. Pēc viņa teiktā, EK kopumā ir pārliecināta par savu gatavību iespējamam jaunu bēgļu pieplūdumam; komisija arī palīdz Ukrainai rūpēties par cilvēkiem, kuri zaudējuši mājas vai elektrību.
Pirms samita sākuma Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa brīdināja par “ļoti spēcīga migrācijas spiediena uz ES” risku.
“Mums ir jāatrod risinājums, kas palīdzēs Ukrainai atjaunot tās infrastruktūru un aizsargāt to,” sacīja Kallasa. Lai Ukraina to spētu, NATO valstīm ir jānodrošina nepieciešamo pretgaisa aizsardzības sistēmu piegāde, viņa piebilda.
ES līderi plāno “intensificēt humāno palīdzību Ukrainai, jo īpaši gatavojoties ziemai”, teikts dokumenta projektā pēc samita, kam jābeidzas piektdien.
Polija iepazīstināja Briseli ar Kijevu saskaņoto iekārtu sarakstu ar Irānas bezpilota kamikadze lidaparātu palīdzību Krievijas iznīcināto spēkstaciju un infrastruktūras remontam. Tajā ietilpst drošinātāji, transformatori, elektriskie kabeļi, dīzeļģeneratori.
Polijas amatpersona, kas bija iesaistīta sarunās ar EK, sacīja:
”Mums šodien prioritāte ir aprīkojuma piegāde Ukrainai. Viņai tas ļoti vajadzīgs. Izmisīgi. Viņiem nav ģeneratoru slimnīcām. Situācija ar katru dienu pasliktinās”.
Komisija jau koordinē labdarības elektroiekārtu piegādes no bloka valstīm un cer, ka šim procesam pievienosies arī privātie uzņēmumi. Taču sagrautās infrastruktūras ātrai atjaunošanai būs nepieciešami papildu līdzekļi – vairāk nekā 17 miljardi eiro, Zelenskis sacīja ES līderiem.
Iepriekš ES solīja Ukrainai 9 miljardus eiro, taču līguma aizkavēšanās dēļ pagaidām piešķirta tikai daļa no šīs naudas. EK izstrādā plānu, lai 2023. gadā nodrošinātu ilgtspējīgāku finansējumu līdz 18 miljardiem eiro.