Jebkuri šķēršļi satiksmei uz tilta var ietekmēt Krievijas spēju karot Ukrainas dienvidos, kur Ukrainas spēki cīnās ar arvien efektīvāku pretuzbrukumu. Tā savu plašo apskatu ievada The New York Times
Ugunsbumba sestdien aprija divus vienīgā tilta posmus, kas savieno okupēto Krimas pussalu ar Krieviju, izjaucot svarīgāko apgādes līniju Krievijas karaspēkam, kas cīnās Ukrainas dienvidos, un nodarot apkaunojošu triecienu Kremlim, kas joprojām saskaras ar zaudējumiem kaujas laukā. pieaugoša kritika mājās.
Sprādziena un ugunsgrēka rezultātā daļa no 12 jūdžu (19 km) garā Kerčas šauruma tilta iegāzās jūrā un nogalināja vismaz trīs cilvēkus, ziņo Krievijas varasiestādes. Augsta Ukrainas amatpersona apstiprināja Krievijas ziņas, ka aiz uzbrukuma bija Ukraina. Amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, jo valdība aizliedza apspriest sprādzienu, piebilda, ka Ukrainas izlūkdienesti bija sarīkojuši sprādzienu, izmantojot bumbu, kas iekrauta kravas automašīnā, kas tika braukta pāri tiltam.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš vadīja tilta atklāšanu 2018. gadā, sprādziens bija ļoti personisks aizvainojums, uzsverot viņa nespēju tikt galā ar nerimstošo Ukrainas uzbrukumu sēriju.
Sprādziens simbolizē nesakārtotu Krievijas militāro spēku. Krievijas spēki nespēja nosargāt tiltu, neraugoties uz tā centrālo nozīmi kara darbībā, tā personīgo nozīmi Putina kungam un tā spēcīgo simboliku kā burtisku saikni starp Krieviju un Krimu.
Dažas stundas pēc sprādziena Kremlis iecēla ģenerāli Sergeju Surovikinu, vēl vienu jauno komandieri, lai pārraudzītu savus spēkus Ukrainā. Iepriekšējās vadības satricinājumi ir maz ietekmējuši militāro spēku neveiksmīgo sniegumu.
Pilns postījumu apjoms uzreiz nebija skaidrs. Tiltam ir vilcienu un automašīnu satiksmei paredzēti posmi. Līdz sestdienas vakaram tilta dzelzceļa posms bija saremontēts un vilciens ar 15 vagoniem bija veiksmīgi šķērsojis laidumu, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS. Automašīnu satiksme bija atsākusies arī nebojātajā tilta pusē, Telegram paziņojis Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs.
Neskatoties uz to, Krievijas amatpersonas, militārie emuāru autori un politiķi jau aicināja atriebties, un viens teica, ka viss, kas nav “ārkārtīgi skarbs”, parādītu vājumu.
Jebkuri nopietni šķēršļi satiksmei uz tilta var būtiski ietekmēt Krievijas spēju karot Ukrainas dienvidos, kur Ukrainas spēki cīnās ar arvien efektīvāku pretuzbrukumu. Tilts ir galvenais militārās piegādes ceļš, kas savieno Krieviju ar Krimas pussalu. Bez tā, pēc analītiķu domām, Krievijas armijas spējas vest degvielu, aprīkojumu un munīciju Krievijas vienībām, kas cīnās Hersonas un Zaporižjas apgabalos, divās no četrām Ukrainas provincēm, par kurām Putins paziņoja, ka Krievija paziņoja par anektēšanu septembrī, būs ļoti ierobežotas. 30.
Krievijas Nacionālās pretterorisma komitejas paziņojumā teikts, ka tilta auto pusē eksplodējusi kravas automašīna, aizdedzinot septiņas degvielas cisternas, ko vilciens vilka pa paralēlu dzelzceļa līniju Krimas virzienā.
Nav skaidrs, vai kravas automašīnas vadītājs, kurš gāja bojā sprādzienā, zināja, ka iekšpusē ir sprāgstvielas. Uz tilta novērošanas kameras iemūžinātajā video redzama milzīga ugunsbumba, kas, šķiet, aprij vairākus transportlīdzekļus. Sprādziena epicentrā parādās mazs sedans un kravas automašīna, kas brauc blakus. Sprādziena rezultātā daļēji sabruka divi tilta posmi.
Ukraiņiem sprādziens “ne vienmēr ir izšķiroša uzvara, bet kara līdzsvars bieži vien liek uz mazāku uzvaru uzkrāšanos,” sacīja Bens Barijs, Londonā bāzētās pētniecības grupas Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta vecākais līdzstrādnieks. “Tas ir vēl viens spiediens uz prezidentu Putinu.”
Lai gan oficiālu atbildību par notikušo nebija, Ukrainas amatpersonas, kuras iepriekš ir teikušas, ka tilts būtu likumīgs trieciena mērķis, norādīja, ka sprādziens nebija nejaušs, un neslēpa savu apmierinātību.
“Krima, tilts, sākums,” sestdien Twitter ierakstā rakstīja Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoljaks. “Viss nelikumīgais ir jāiznīcina. Viss nozagtais tika atgriezts Ukrainā. Visi krievu okupanti padzīti.
Ukrainas iekšzemes izlūkdienests Ukrainas drošības dienests, kas pazīstams ar ukraiņu saīsinājumu S.B.U., nāca klajā ar paziņojumu, pārfrāzējot Ukrainas nacionālā dzejnieka Tarasa Ševčenko dzejoļa strofu. “Rītausma, tilts skaisti deg,” tviterī ierakstīja drošības dienests. “Lakstīgala Krimā satiekas ar S.B.U.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, šķiet, norādīja uz uzbrukumu, kad viņš savā nakts uzrunā norādīja, ka sestdiena Ukrainas teritorijā bija “laba un pārsvarā saulaina diena”. “Diemžēl Krimā bija apmācies laiks,” viņš teica.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs S. Peskovs sestdienas paziņojumā šo epizodi nosauca par “ārkārtas situāciju”. Viņš sacīja, ka Putina kungs, kurš piektdien svinēja savu 70. dzimšanas dienu, tika informēts.
“Prezidents uzdeva premjerministram izveidot valdības komisiju, lai noskaidrotu incidenta cēloņus un pēc iespējas ātrāk likvidētu sekas,” pēc Krievijas valsts medijiem sacīja Peskovs.
Okupācijas amatpersonas Krimā maz šaubījās par to, kurš, viņuprāt, ir atbildīgs.
“Ukrainas vandaļi ar savām asiņainajām rokām varēja sasniegt Krimas tiltu,” sacīja Krimas Kremļa parlamenta vadītājs Vladimirs Konstantinovs.
Pēdējo nedēļu laikā ir palielinājusies militārā satiksme, kas virzās pāri tiltam uz Krimu, jo Krievija ar tankiem un artilērijas aprīkojumu ir steigusies uz frontes līnijām Hersonas apgabalā, kas ir auglīga Ukrainas dienvidu daļa, ko Kremļa spēki ieņēma kara pirmajās nedēļās. .
Ukrainas spēki ir pastiprinājuši savu pretuzbrukumu reģionā, atgūstot ievērojamu daudzumu zemes, cenšoties virzīt Krievijas spēkus uz austrumiem pāri Dņipro upei un atbrīvot Hersonu, vienīgo reģionālās Ukrainas galvaspilsētu, ko kontrolē Krievijas spēki.
Bez Kerčas šauruma tilta, jo īpaši dzelzceļa posma, Kremlim būtu maz labu iespēju piegādāt šos karavīrus ar degvielu un militāro aprīkojumu no viņu krājumiem Krievijā, sacīja analītiķi. Piegādes prāmi ar kuģi vai lidmašīnu uz Krimu būtu daudz apgrūtinošāk, sacīja eksperti. Un iespējamais alternatīvais sauszemes piegādes ceļš, izmantojot Krievijas spēku sagrābto Ukrainas dienvidu teritoriju, būtu neaizsargāts pret Ukrainas uzbrukumu un prasītu kravas automašīnu izmantošanu, jo nav funkcionējošu dzelzceļa līniju.
“Būtībā visa smagā militārā satiksme gāja caur tiltu, tankiem, artilēriju un tā tālāk,” sacīja Konrāds Mužika, Roshan Consulting militārais analītiķis.
Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka karaspēks Ukrainas dienvidos tiks “pilnībā un bez pārtraukuma” piegādāts pa sauszemi un jūru, lai gan nav paskaidrots, kā tas varētu tikt paveikts.
Sestdien turpinājās Ukrainas mēnesi ilgušais mēģinājums atgūt teritoriju no atkāpjas Krievijas spēkiem valsts ziemeļaustrumos, un Krievija pastiprināja civilās infrastruktūras bombardēšanu no gaisa.
Sestdienas sākumā Harkivu Ukrainas austrumos satricināja sprādzieni. Sprādziena fotoattēlos bija redzama sarkana uguns bumba, kas izgaismoja naksnīgās debesis, ko apņem viļņojošs tumšu dūmu mākonis. Dega ēkas, tostarp medicīnas iestāde, telegrammā rakstīja Harkivas mērs Igors Terehovs. Uzreiz nebija zināms, vai ir bojāgājušie vai ievainotie.
Gandrīz tajā pašā laikā Krievijas apšaudes sabojāja arī pēdējo līniju, kas savieno Zaporižjas atomelektrostaciju ar Ukrainas energosistēmām, atslēdzot to no elektrotīkla, kas tiek izmantots tās reaktoru dzesēšanai. Eiropā lielākā rūpnīca iepriekš vismaz divas reizes ir bijusi atvienota no ārējās strāvas, liekot tai paļauties uz dīzeļģeneratoriem, lai darbinātu drošības iekārtas.
Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Galuščenko sestdien savā Facebook ierakstā sacīja, ka dīzeļdegvielas pietika tikai, lai rūpnīca darbotos apmēram 10 dienas, piebilstot, ka Ukrainas kodolstrādnieku profesionalitāte tagad ir vienīgā “drošība pret iespējamu kodolavāriju”. ”
Neatkarīgi no tā, vai Ukraina uzņemas atbildību par sprādzienu tiltā, šī epizode atgādina citus Ukrainas spēku veiktos uzbrukumus mērķiem, kas bija ļoti simboliski un demonstrēja Ukrainas militāro atjautību, saskaroties ar daudz spēcīgāku, smagāk bruņotu Krievijas militāro spēku.
Aprīlī divas Ukrainā ražotas spārnotās raķetes Neptune — ieroču sistēma, kas nekad agrāk nebija izmantota kaujās — ietriecās Krievijas Melnās jūras flotes flagmaņa ”Moskva” korpusā. Uzbrukums izraisīja virkni sprādzienu, kuru rezultātā kreiseris nogrima, nogalinot nezināmu skaitu jūrnieku, tostarp, iespējams, kuģa kapteini.
Lai gan uzbrukums ”Moskva” satrieca Krievijas militāro varenību, tā bija daļa no virknes sprādzienu vasarā militārajos objektos Krimā, kas patiesi uzsvēra Ukrainas spēju dot triecienu Krievijas lepnumam, kā arī tās armijai. Uzbrukumi, tostarp kritiskajai Saki gaisa bāzei, sagrāva ilūziju, ka Krima, Putina kunga Ukrainas iekarošanas gadu kroņa dārgakmens, kara laikā tiks pasargāta no vardarbības.
Putina spēku sagrābtā 2014. gadā un neilgi pēc tam nelikumīgi iekļauta Krievijas sastāvā, Krima no klusa vasaras kūrorta galamērķa Ukrainas dienvidos ir nepārtraukti pārvērtusies par militāro operāciju piekrasti, kas pirms kara bija kļuvusi par Krievijas impērijas atdzimšanas simbolu.
Pats tilts ir inženiertehnisks brīnums, kas izmaksāja aptuveni 7,5 miljardus dolāru un pirmo reizi radīja fizisku saikni starp Krievijas Federāciju un Krimu, kas gadsimtiem ilgi bija daļa no Krievijas impērijas, pirms padomju valdība to nodeva Ukrainai 1950., kas toreiz bija galvenokārt ceremoniāls žests.
Tilts ļāva vieglāk piekļūt Krimai ne tikai krievu tūristiem, bet arī Krievijas militārpersonām, kas gados pirms februāra iebrukuma pussalā transportēja ieročus un aprīkojumu.
Tieši no Krimas Krievijas spēki uzbruka Ukrainas dienvidiem, ātri aprijot lielus Hersonas un Zaporižjas apgabalus Kremļa līdz šim veiksmīgākajā karā.
Taču, kā uzsvēra uzbrukums tiltam, šķiet, ka panākumi arvien vairāk apdraudēti.
Pēc sprādziena Krievijas amatpersonas, kā arī valsts arvien kareivīgākie militārie emuāru autori negaidīja apstiprinājumu, ka Ukraina ir atbildīga, aicinot uz ātru un postošu atbildi.
“Ja šoreiz mēs neatbildēsim vai neatbildēsim tikai tā, tas noteikti parādīs, ka esam vāji,” sacīja prokremliskās politiskās partijas līderis Sergejs Mironovs. “Šī ārkārtējā pārdrošība prasa ārkārtīgi skarbu reakciju.”