ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Krievijas varas iestādes par kodolieroču izmantošanas sekām karā Ukrainā. Valsts varētu kļūt par “vairāk nekā jebkad agrāk”, viņš sacīja CBS.
Žurnālists jautāja ASV prezidentam, ko viņš teiktu Vladimiram Putinam, ja viņš apsvērtu iespēju izmantot šādus ieročus. “Nav vajadzības, nevajag, nevajag. Jūs mainīsit kara seju kā neviens kopš Otrā pasaules kara,” sacīja Baidens. “Tam būs sekas. Viņi (Krievija) kļūs par pasaules atstumtākajiem vairāk nekā jebkad agrāk.
Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uz RIA Novosti jautājumu par kodolieroču izmantošanu ieteica izlasīt doktrīnu. “Lasiet doktrīnu.Tas viss ir uzrakstīts,” viņš teica.
Militārā doktrīna paredz divus kodolieroču izmantošanas scenārijus: agresijas gadījumā pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus, un arī tad, kad tiek apdraudēta pašas valsts pastāvēšana.
Rietumu izlūkdienesti neizslēdz, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ķersies pie ķīmisko vai taktisko kodolieroču izmantošanas uz militāro neveiksmju fona Ukrainas dienvidos. Bijušais NATO virspavēlnieks Eiropā Bens Hodžess sacīja, ka Kremlis varētu veikt kodoltriecienu, ja Ukrainas bruņotie spēki atgrieztu Hersonu un sāks uzbrukt Krimai. Tomēr, pēc viņa teiktā, kodolieroču izmantošana nekādas reālas priekšrocības kaujas laukā nedos. Savukārt ASV nevarēs stāvēt malā. Vašingtona atbildēs uz Krievijas kodoltriecienu Ukrainai.
Pašas Krievijas varas iestādes pēc iebrukuma Ukrainas teritorijā vairākkārt atgādināja par valsts kodolpotenciālu. Drošības padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dmitrijs Medvedevs īpaši aicināja rietumvalstis “nespēlēt šahu ar nāvi”. Un Vladimirs Putins pēc kara sākuma pavēlēja atturēšanas spēkiem, kas ietver arī stratēģiskos kodolspēkus, noteikt īpašu trauksmes režīmu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kodolkarā nevar būt uzvarētāju, tāpēc to nekādā gadījumā nedrīkst atraisīt.