Ukrainas ofensīvas laikā Krievija varētu zaudēt kontroli pār Hersonu un Mariupoli, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neatradīs pastiprinājumu frontei, atsaucoties uz avotiem Rietumu izlūkdienestos raksta The Washington Post.
Pēc viņu domām, Krievijas sakāve pie Harkivas varētu būt pagrieziena punkts karā. Taču Ukrainas turpmākie panākumi ir atkarīgi no Putina darbībām. Jo īpaši Krievijas prezidentam ir izvēle starp mobilizāciju vai pastiprinājuma meklēšanu no citiem avotiem.
“Krievi ir nonākuši nepatikšanās. Jautājums būs par to, kā viņi uz to reaģēs, taču ir konstatētas viņu vājās vietas, un viņiem nav lielu dzīvā spēka vai aprīkojuma rezervju,” stāsta WP avots. Cits avots atzīmē, ka Krievijas armijai nepietiek ieroču un dzīvā spēka, lai noturētu savas pozīcijas. Harkivas apgabalā Krievijas karaspēks bēgšanai pameta tankus, bruņumašīnas un munīciju.
“Protams, tā ir militāra neveiksme. Es nezinu, vai šobrīd to var nosaukt par lielu stratēģisku zaudējumu,” sacīja ASV amatpersona. Tomēr dažas ASV amatpersonas brīdina, ka Krievijai joprojām ir iespēja pārgrupēties un dot pretsparu. Tomēr viņi izslēdz, ka Putins ķersies pie ķīmisko vai taktisko kodolieroču izmantošanas.
Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Krievijas sakāves pie Harkivas gaida Ukrainas spēku izrāvienus dienvidos. Ukrainas uzbrukumā Krievija var pamest stratēģiski nozīmīgās pilsētas Hersonu un Mariupoli. Šo pilsētu atbrīvošana būs nozīmīgāka nekā Krievijas izstāšanās no Harkivas apgabala.
Krievijas virsnieki Hersonas virzienā ir morāli nomākti, raksta BBC , atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku ģenerāli Dmitriju Marčenko. “Cik zināms, viņiem tika dota pavēle neatklāt uguni, bet gan risināt sarunas ar Ukrainas armiju un atbrīvot okupētās teritorijas,” saka ģenerālis.
Tāpat Krievijai varētu būt problēmas ar rezervēm: brīvprātīgo vienības, kas tika savervētas karam Ukrainā pēc sakāves pie Harkovas, atsakās piedalīties karadarbībā. Krievijas militārā pavēlniecība apturējusi jau izveidoto vienību nosūtīšanu uz fronti, raksta Kara izpētes institūts (ISW), atsaucoties uz Ukrainas ģenerālštābu.
Ukrainas spēki veiksmīgi virzās uz priekšu Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Pēc pašpasludinātās DTR vadītāja Denisa Pušiļina teiktā, republika ir zaudējusi kontroli pār Svjatogorsku, par kuras sagrābšanu jūnijā ziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu. Notiek cīņas par Limanu, kas pavērs ceļu tālākai Ukrainas ofensīvai.
Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Gaidajs runāja par Krievijas karaspēka izvešanu no Kremennas pie Severodoņeckas, kuru Krievija okupēja aprīļa beigās. Arī Starobeļska , kas atrodas 100 kilometrus no Krievijas robežas ir tukša. Tādējādi Krievija vairs pilnībā nekontrolē Ukrainas Luhanskas apgabalu.
“Viss ir vērsts uz Limanas virzienu. Redzam, ka tur tiek savilkti Krievijas armijas karaspēka paliekas. Krievu militāristi tur urbjas un rokas iekšā, pievelk reaktīvo artilēriju. Tur būs galvenais trieciens, un no turienes sāksies Luhanskas apgabala deokupācija,” sacīja Gaidajs.
