Veiksmīgais Ukrainas pretuzbrukums Harkivas reģionā neizbeigs karu ar Krieviju, nesen publicētajā ziņojumā raksta Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi . Karadarbība turpināsies arī 2023. gadā, bet Ukrainas spēki arvien vairāk noteiks lielu sadursmju vietu un raksturu.
Pēc ofensīvas Ukrainas ziemeļaustrumos, kas noveda pie vairāk nekā 3 tūkstošu kvadrātmetru lielas teritorijas atbrīvošanas, Krievijas karaspēks mēģinās atjaunot stabilu aizsardzības līniju un veikt vietējos pretuzbrukumus, brīdina Amerikas institūta analītiķi.
Savukārt Ukrainai būs jāuzsāk jaunas pretuzbrukuma operācijas, lai pabeigtu okupēto teritoriju atbrīvošanu. Taču Kijiva jau ir pagriezusi kara gaitu sev par labu: stratēģiskā iniciatīva būs Ukrainas pusē, un Krievija arvien vairāk neadekvāti reaģēs uz pieaugošo fizisko un psiholoģisko spiedienu, secina eksperti.
“Pretuzbrukuma rezultātā teritorija tiek atbrīvota, un pēc tam jums tā ir jākontrolē un jābūt gatavam to aizstāvēt,” intervijā laikrakstam Financial Times sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs . Pēc viņa teiktā, Ukrainas bruņoto spēku panākumi Harkivas apkaimē bija “zīme, ka Krieviju var sakaut”. Taču Ukrainas karaspēkam pēc sešu dienu ofensīvas ir nepieciešama atpūta, lai gan viņu morāle ir augsta.
“Ukrainas pretuzbrukums ziemeļaustrumos un teritorijas atbrīvošana vienā dienā, kuras iekarošanai Krievijai bija vajadzīgs mēnesis vai vairāk, ir elpu aizraujošs notikums. Un pat iedvesmojošs. Bet šai ziņai arī vajadzētu izklausīties prātīgi. Cita starpā tā parāda, cik grūti mums ir analizēt šo karu, ” sacīja Londonas King’s College Krievu institūta direktors Sems Grīns.
Pēc viņa teiktā, vēl vakar ASV, Lielbritānijas un ES politiskajās aprindās uzskatīja, ka karā neuzvarēs ne Krievija, ne Ukraina, un konfrontācijas raksturs vedināja domāt, ka šis ir iznīcināšanas karš. Rietumos pieauga konfliktu nogurums. “Tā rezultātā pat tie, kas vienmēr ir atbalstījuši Ukrainu, sāka meklēt veidus, kā panākt pamieru,” saka Grīns.
Taču ukraiņu pretuzbrukums pie Harkivas pēkšņi visu apgrieza kājām gaisā. “Karš pēc būtības ir neparedzams. Tas nav lineārs vienādojums, nevis aritmētisku manipulāciju ar lodēm un bumbām rezultāts. Tā ir emocionāla parādība, un karš lielā mērā ir saistīts ar apstākļiem,” skaidro Grīns.
Eksperts uzskata, ka “kara nejaušais, emocionālais un nepastāvīgais raksturs” rada problēmas analītikai. Pēc Grīna domām, stāsts par izsīkuma karu nebija nepareizs – tas tikai atspoguļoja frontē notiekošo. Tomēr šodien apstākļi ir mainījušies, un mēs varam runāt par Krievijas aizsardzības līniju sabrukumu – šie spriedumi “šodien ir patiesi, bet rīt var būt nepareizi”, saka Grīns. Viņš mudināja neprognozēt Ukrainas kara nākotni, lai nesaistītu politiku ar daiļliteratūru un nepieņemtu nepareizus lēmumus.