Ar izplūdes gāzēm piesārņotais gaiss satur PM2.5 daļiņas, kas “pamodina snaudošās” mutācijas plaušu šūnās. Tas izskaidro nesmēķētāju nāves gadījumu skaitu no plaušu vēža, kas pasaulē sasniedz pat 300 000 gadījumu gadā.
Britu zinātnieki noskaidrojuši, cik lielā mērā automašīnu izplūdes gāzu radītais gaisa piesārņojums ietekmē plaušu vēža rašanos nesmēķētājiem. Saskaņā ar Frensisa Krika institūta ekspertu, kas veica revolucionāru pētījumu, teikto, mazas daļiņas, kas atrodas automašīnu izplūdes gāzēs, “pamodina” snaudošās” mutācijas plaušu šūnās un pārvērš tās vēža stāvoklī. Par to raksta britu izdevums The Guardian.
Zinātnieku rezultāti, ko viņi prezentēja Eiropas Medicīnas onkoloģijas biedrības konferencē, palīdz izskaidrot, kāpēc tik daudzi nesmēķētāji saslimst ar plaušu vēzi. Darbs ir “trauksmes zvans”, kas liecina par vides piesārņojuma postošo ietekmi uz cilvēka veselību.
“Pasaulē ir vairāk cilvēku, kuri ir pakļauti bīstamam gaisa piesārņojuma līmenim, nevis toksiskām ķīmiskām vielām cigarešu dūmos, un šie jaunie dati norāda uz to, cik svarīgi ir pievērsties klimata veselībai, lai uzlabotu cilvēku veselību,” saka institūta profesors Čārlzs Svontons.
Saskaņā ar dažiem aprēķiniem Apvienotajā Karalistē katru gadu no plaušu vēža mirst līdz 6000 cilvēku, un visā pasaulē, saskaņā ar 2019. gadu, šis skaitlis sasniedz 300 000. Šis skaitlis, pēc ekspertu domām, ir saistīts ar cilvēkam bīstamu PM2.5 daļiņu klātbūtni. veselība piesārņotajā gaisā.
Tomēr bioloģiskais iemesls, kā gaisa piesārņojums izraisa vēzi, joprojām nav skaidrs. Atšķirībā no smēķēšanas vai saules iedarbības, kas tieši izraisa DNS mutācijas, kas saistītas ar plaušu un ādas vēzi, gaisa piesārņojums neizraisa šīs ģenētiskās izmaiņas.
“Acīmredzot šie pacienti saslimst ar vēzi bez mutācijām, tāpēc ir jānotiek kaut kam citam… Protams, plaušu vēzis ir saistīts ar gaisa piesārņojumu, taču cilvēki pamatā to ignorēja, jo netika izprasti tā mehānismi,” sacīja Svontons.
Ko zinātnieki atklāja?
Nesenie pētījumi atklāja, ka šūnas, kurās ir neaktīvas mutācijas, var kļūt par vēzi, ja tās tiek pakļautas PM2.5 daļiņām. Šis piesārņotājs ir līdzvērtīgs aizdedzes dzirkstelei uz gāzes degļa.
Laboratorijas pētījumos Swanton komanda parādīja, ka pelēm, kurām bija EGFR gēna mutācijas, kas saistītas ar plaušu vēzi, bija ievērojami lielāka iespēja saslimt ar vēzi, ja tās tika pakļautas daļiņām. Viņi arī atklāja, ka šo risku izraisa iekaisuma proteīns, ko sauc par interleikīnu 1, beta (IL1B), kas izdalās kā daļa no organisma imūnās atbildes reakcijas uz PM2.5 iedarbību. Kad pelēm tika dotas zāles, kas bloķē šo proteīnu, tās kļuva mazāk neaizsargātas pret piesārņotājiem.
Komanda arī analizēja veselīgu plaušu audu paraugus, kas tika ņemti biopsijas laikā no pacientiem, un konstatēja, ka EGFR mutācija tika konstatēta katrā piektajā normālo plaušu paraugā. Tas liek domāt, ka mēs visi savās šūnās pārnēsājam neaktīvas mutācijas, kas var pāraugt vēzī, un hroniska gaisa piesārņojuma iedarbība to palielina.
“Šis ir trauksmes zvans par vides piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību… Ja vēlaties atrisināt cilvēku veselības problēmu, tad vispirms ir jāatrisina klimata veselības problēma,” rezumēja Svontons.