Militārā pavēlniecība nebija gatava iznīcināt infrastruktūru un gaidīja tādu pašu attieksmi no krievu iebrucējiem. Mihailo Podoļaks apliecina, ka neviens nezināja precīzu Krievijas ofensīvas datumu, bet Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas vadītājs teica tieši pretējo.
Viena no galvenajām Ukrainas varas iestāžu kļūdām pilna mēroga kara ar Krievijas Federāciju sākumā ir neticība notiekošajam. Par to intervijā Ukrainas medijiem pastāstīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
24. februāra rītā komanda nebija psiholoģiski sagatavojusies tiltu spridzināšanai un vairākas stundas domāja par cilvēku ierasti ērtās dzīves sagraušanu.
“Ikvienam gādīgam saimniekam ir grūti iznīcināt to, ko viņš radījis ar savām rokām. Uzskatu šo lēnumu par būtisku kļūdu. 18:00 jau redzēju acīs apņēmību: valsts aizsardzības labad mēs visu iznīcināsim kopā ar šiem krievu sarūsējušajiem tankiem,” sacīja padomnieks .
Pirmajā kara dienā varas iestādes domāja, ka krievu okupanti saudzīgi izturēsies pret mājām, tiltiem un citu infrastruktūru, viņš turpināja.
“Tas nav naivums. Tikai rūpes ir mūsu skaistā nacionālā īpašība, atšķirībā no krieviem. Paskatieties, atšķirība ir fundamentāla: kādas Krievijā ir nesakoptas pilsētas un ciemati, nav ceļu un infrastruktūras, un cik mēs esam sakopta Eiropas valsts. Protams, jūs sakāt sev: es nevaru iznīcināt savu,” situāciju raksturoja Podoljaks.
Militāristi saprata iznīcināšanas nepieciešamību, lai pēc iespējas iznīcinātu ienaidnieka armijas aprīkojumu un dzīvo spēku.
“Ātri sapratām, ka mums priekšā ir orda… Vajadzēja apņēmīgāk lūgt Rietumiem ieročus un ar tiem runāt stingrāk. Mēs centāmies nerīkoties, nosacīti sakot, ”ar pieri sienā”… Armijā ir arī personāla kļūdas, protams,” viņš teica.
Ukraina bija gatava karam – par datumu 24. februāris neviens nezināja
Līdz 24. februārim Ukrainas militārpersonas spēja pareizi izklīdināt armiju un arsenālus ar ieročiem. Podoļaks atgādināja, ka 2016.-2018.gadā tika uzspridzinātas vairākas munīcijas noliktavas, kas šodien varētu līdzsvarot apšaudes austrumos.
Pēc viņa teiktā, precīzu ofensīvas datumu neviens nezināja, jo Rietumu partneri dažādus datumus sauca jau kopš 2021.gada oktobra.
“Iespējamās ofensīvas datums tika nosaukts 15 vai 20 reizes. Protams, neviens nezināja, ka uzbruks tieši 24. februārī. Mūsu partneru izlūkdienesti nenosauca konkrētus datumus, paredzamos triecienu virzienus un mērogus. Un Eiropas valstis kopumā kategoriski paziņoja, ka kara nebūs,” piebilda padomnieks.
Viņš ir pārliecināts, ka bija pilnīgi nereāli sagatavoties tik lielam iebrukumam.
“Bija cerības uz kara neizbēgamību. Tāpēc faktiski notika intensīvākās armijas un aizsardzības mācības. Vienīgais, ko īsti nevarēja izdarīt, bija cilvēkiem pēc iespējas skarbāk pateikt: “Ziniet, sakravājiet savas mantas un brauciet prom no šīs valsts. Tas būtu nepareizi,” secināja Podoļaks.