Pēc žurnālistu domām, prezidents sarunā ar Rietumu līderiem sacīja, ka neturas pie savas varas un ir gatavs to upurēt, ja tas apturēs asinsizliešanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija gatavs atkāpties no amata, ja tas apturētu asinsizliešanu. Viņš to pastāstīja Rietumu līderiem Krievijas iebrukuma pirmajās dienās, kuri lūdza viņu atstāt valsti. Laikraksts Washington Post apkopojis informāciju par to, kā pagāja pirmās kara ar Krieviju dienas.
Žurnālisti raksta, ka dažas stundas pēc Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainas teritorijā Vladimirs Zeļenskis atradies bunkurā, kas uzbūvēts zem valdības kvartāla Kijivā. Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs (NDP) Oleksijs Daņilovs viņam ziņoja, ka Rietumi Ukrainas pretošanās iespējas vērtē kā nulli.
“Vienkārši problēma ir tā, ka visi mūsu partneri mums saka, ka mums būs ļoti grūti, ka mums ir gandrīz nulle izredžu gūt panākumus,” viņam sacīja Daņilovs.
Viņš pieļāva, ka, iespējams, Kijiva pirmajās dienās nesaņems spēcīgu partneru atbalstu, jo viņi skatīsies, kā Ukraina cīnās ar okupantiem.
“Varbūt viņi nevēlas, lai daudz ieroču nonāktu krievu rokās,” viņš sacīja.
Plāns nogalināt Zelenski
Daņilovs brīdināja Zelenski, ka krievi ir izstrādājuši plānu viņu nogalināt. Tāpēc viņam ir jāpārliecinās, ka jebkura apkārtējā persona, kurai ir ierocis, ir viņam pazīstama un uzticīga. NDP sekretārs arī piebilda, ka viņam jāizlemj, vai evakuēties. Daļa valdības jau ir evakuēta uz valsts rietumiem.
Citi prezidenta apkārtnē esošie cilvēki mudināja viņu pamest galvaspilsētu un, iespējams, uz Ukrainas rietumiem.
“Jūsu birojs ir mērķis. Uz to kritīs raķetes, un uzbruks diversanti,” apsarga vārdus Zelenskim pārstāstīja Aleksejs Arestovičs.
Pēc viņa teiktā, arī bunkurs nebija drošs.
“Runāja, ka viņi aizbarikādējuši izejas un palaiduši gāzi,” sacīja Arestovičs.
Taču Volodimirs Zeļenskis kļuva ļoti dusmīgs par Ukrainas amatpersonu lūgumiem pamest Kijivu un teica, ka nekur nebrauks. Šādi priekšlikumi tika saņemti arī no Rietumu valstu vadītājiem. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka, ja viņš aizbēgtu, Kijiva kristu, un tas novestu pie tūlītējas valdības sabrukuma.
Volodimirs Zelenskis bija gatavs atstāt prezidenta amatu
Sarunā ar Rietumu līderiem Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja tas apturēs asinsizliešanu Ukrainas teritorijā.
“Es necenšos noturēties pie varas. Ja jautājums ir par to, ka es aizeju un tas apturēs asinsizliešanu, tad es esmu par to. Es došos tūlīt. Es negāju politikā dēļ tā – un es iešu, kad jūs teiksiet, ja tas apturēs karu,” viņš teica.
Ukrainas prezidentam radās aizdomas, ka daži viņa ārvalstu sarunu biedri vienkārši vēlējušies, lai militārais konflikts pēc iespējas ātrāk izbeigtos un valsts padotos Krievijai.
“No visiem, kas man zvanīja, nebija neviens, kurš ticēja, ka mēs izdzīvosim. Ne tāpēc, ka viņi neticēja Ukrainai, bet gan šīs Krievijas Federācijas līdera – viņa varas, filozofijas, viņa dēmonizācijas dēļ. Veida, kā viņš reklamēja Krievijas armijas spēku,” viņš teica.
Zvans no Krievijas
Prezidenta kancelejas vadītājs Andrejs Jermaks pastāstīja, ka 24. februāra rītā nācis zvans no Kremļa. Sākumā viņš nevarēja savākties un atbildēt. Telefons zvanīja vienu reizi, tad vēlreiz. Pēc tam viņš atbildēja un dzirdēja Kremļa administrācijas vadītāja vietnieka Dmitrija Kozaka aizsmakušo balsi. Kozaks sacīja, ka ir pienācis laiks ukraiņiem padoties. Jermaks asi nolamāja Kozaku un nolika klausuli.
