Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs izdeva ziņojumu, kurā zinātnieki brīdina: divas trešdaļas Eiropas kontinenta saskārās ar lielāko sausumu pēdējo piecu gadsimtu laikā, un situācija var pasliktināties vēl vairāk.
Īpaši sarežģīta situācija ir tādās valstīs kā Itālija, Spānija, Portugāle, Francija, Vācija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Rumānija, Ungārija, Serbija, Ukraina, Moldova, Īrija un Apvienotā Karaliste. Kopā tie ir 47% no kontinenta, un augsne šovasar ir pilnībā izžuvusi, raksta ziņojuma autori.
Vēl 17% kontinenta atrodas uz pilnīgas izžūšanas robežas, un izredzes saglabāt jebkuru veģetāciju tur ir niecīgas.
Lielbritānijā, kur vairākos reģionos oficiāli izsludināts sausums, koku lapas jau augustā ieguvušas kastaņu nokrāsu. Kā skaidro zinātnieki, koki katastrofālo mitruma trūkumu “uztver” kā rudens agru atnākšanu.
Ziņojumā brīdināts, ka sausums ļoti ietekmēs ražu, ievērojami palielinās mežu ugunsgrēku risku un dažos Eiropas dienvidu reģionos karstums turpināsies vēl vairākus mēnešus.
Salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu vidējo rādītāju, ES prognozes par graudu kukurūzas ražu šogad būs par 16% mazākas, sojas pupām – 15%, saulespuķu – 12%.
“Šķiet, ka pašreizējais sausums ir lielākais pēdējo 500 gadu laikā,” teikts centra ziņojumā.
Zinātnes komisāre Marija Gabriela uzskata, ka karstuma vilnis, kas ir pārņēmis visu kontinentu, ir radījis vēl nebijušu slodzi ūdens apgādē visā Eiropas Savienībā.
“Mēs redzam, ka meža ugunsgrēku skaits ir daudz lielāks par vidējo un tas nopietni ietekmē ražu. Neapšaubāmi, globālās klimata pārmaiņas ar katru gadu kļūst arvien pamanāmākas,” viņa sacīja.
Pēc ekologu datiem, gandrīz visas Eiropas upes ir vairāk vai mazāk izžuvušas. Tās kļuva tik seklas, ka virspusē parādījās tā sauktie “izsalkušie akmeņi” – tie ir akmeņi ar uzrakstiem, kas parādās virs ūdens visbargākā sausuma laikā, kad upes kļūst daudz seklākas. Vairākus gadsimtus šādi akmeņi ir kalpojuši kā sava veida zīme ārkārtējai ūdens līmeņa pazemināšanai upēs.
Sausums izraisīja neražu, un tas noteikti beidzās ar badu.
Papildus acīmredzamam kaitējumam kuģošanai, upju izžūšana ietekmē arī enerģijas ražošanu. Saskaņā ar ziņojumu Eiropas hidroenerģijas ražošana samazinājās par 20%.
Daudzās valstīs visu gadu bija vērojams smags sausums, taču no augusta sākuma situācija pasliktinājās. Ārkārtējais karstums Eiropas Vidusjūras valstīs var ilgt līdz šī gada novembrim, brīdina vides speciālisti.