Lielbritānijas militārā izlūkdienesta vadītājs Džims Hokenholls intervijā raidorganizācijai BBC sacīja, ka no Krievijas uzsāktā kara Ukrainā šogad nevajadzētu sagaidīt skaidru progresu nevienai no pusēm. Pēc viņa teiktā, Rietumu izlūkdienestu galvenā uzmanība ir vērsta uz iespēju Krievijai izmantot taktiskos kodolieročus.
23. februārī, pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma priekšvakarā, Hokenhulls strādāja līdz vēlam vakaram. Pusnaktī viņš ar velosipēdu ieradās mājās un ap pulksten 01:00 devās gulēt.
Pēc stundas viņu pamodināja telefona zvans: ģenerālis tika informēts par aizdomīgiem notikumiem uz Ukrainas robežas. Tāpēc viņš atkal uzkāpa uz velosipēda un devās atpakaļ uz darbu.
Drīz pēc tam tika saņemts apstiprinājums, ka Krievijas karaspēks patiešām ir iebrucis Ukrainā. Un tikai dažas minūtes vēlāk, 24. februāra agrā rītā, Hokenhulls ziņoja Lielbritānijas premjerministram un aizsardzības ministram, ka Eiropā ir sācies lielākais bruņotais konflikts kopš Otrā pasaules kara.
Ģenerālis Hokenholls jau četrus gadus ir atbildīgs par Lielbritānijas militāro izlūkdienestu. Visu šo laiku viņš lielākoties turējās zemā profilā un nepiedalījās sabiedriskajā politikā, jo, pildot dienesta pienākumus, pastāvīgi nodarbojas ar ļoti slepenu informāciju. Karš Ukrainā ir padarījis Hokenhulla un viņa aģentūras darbu vēl svarīgāku.
Viņš pats stāsta, ka nopietni ticēt Krievijas pilna mēroga iebrukuma iespējai Ukrainā sāka pagājušā gada novembrī. Toreiz viņš domāja, ka “tā tas būs,” atceras Hokenholls.
Nedēļu pirms kara sākuma viņš pieņēma ļoti neparastu lēmumu tviterī ievietot karti ar Maskavas iespējamo plānu iebrukt Ukrainā. Viņaprāt, uz to iet nebija viegli, taču ģenerālis bija pārliecināts, ka šī informācija ir jāpublisko.
“Ir svarīgi pateikt patiesību, pirms parādās meli,” saka Hokenholls.
Lielbritānijas militārā izlūkdienesta vadītājs aktīvi atbalsta Rietumvalstu centienus, kas pastāvīgi uzrauga Maskavas spējas izmantot ķīmiskos un bioloģiskos ieročus. Ģenerālis uzskata, ka šis novērojums neļauj Maskavai rīkot provokācijas – tā sauktās “viltus karoga operācijas” – ar mērķi Ukrainu vai Rietumvalstis pasniegt kā konflikta vaininiekus.
Ne pārāk precīza zinātne
Kopš kara sākuma britu militārais izlūkdienests katru dienu publicējis ziņojumus par situāciju frontē, lai gan parasti šādi izlūkdienesti tiek stingri klasificēti.
Taču izlūkošana nav eksakta zinātne, tās prognozes tiek veidotas, pamatojoties uz vienas vai otras notikumu attīstības varbūtību salīdzinājumu, un daži konflikta pavērsieni bija pārsteigums pat pašiem britu slepenajiem dienestiem.
Pēc Hokenhola domām, Rietumvalstu vienotība un Ukrainas karaspēka pretestības spēks pārsniedza visas ekspertu cerības. Tikpat negaidītas bija Krievijas armijas neveiksmes, kas demonstrēja sliktu koordināciju, nopietnus vadības un kontroles sistēmas trūkumus un ārkārtīgi neefektīvu loģistiku. Krievijas bruņotie spēki cieš arī no politiskās iejaukšanās to darbībā gan stratēģiskā, gan taktiskā līmenī, piebilst ģenerālis.
Krievijas politiķi un militārpersonas pārāk neuzticas viens otram, saka Hokenholls. Un viņš atzīst, ka tik lielu problēmu pārpilnību no Krievijas armijas vienlaikus nebija gaidījis.
Kas notiks tālāk?
Izvērtējot konflikta izredzes, jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem attiecībā uz “melnbalto” pieeju, Hokenholls brīdina: tādā ziņā, ka viena puse uzvarēs vai zaudēs, vai arī konflikts beigsies strupceļā.
Viņš saka, ka Krievija nepārprotami cenšas izveidot vairāk karaspēka, taču tā cieš ievērojamus zaudējumus. Pavēlniecībai Maskavā arī jāpārceļ daļa bruņoto formējumu no Donbasa uz dienvidu fronti, netālu no Hersonas, kur, pēc britu ģenerāļa teiktā, Krievijas karaspēks tiek pakļauts ievērojamam Ukrainas Bruņoto spēku spiedienam.
Ģenerālis gan uzskata, ka būtiskas izmaiņas dienvidos tuvāko mēnešu laikā nevajadzētu gaidīt. Viņš pilnībā saprot Ukrainas vēlmi atgūt kontroli pār okupētajām teritorijām, taču prognozē, ka neviena no konfliktējošām pusēm nekādus būtiskus panākumus šajā jomā negūs – neskatoties uz to, ka ofensīvas un pretuzbrukumi, protams, turpināsies.
Hokenhols mudina sagatavoties ieilgušam konfliktam.
Kodoljautājums
Tas rada vēl vienu jautājumu – ko darīs prezidents Vladimirs Putins, ja Ukrainas karaspēks sāks nopietni vajāt krievus un Maskava nesasniegs militāros mērķus? Vai Kremlis var izmantot kodolieročus?
Pēc ģenerāļa Hokenholla teiktā, lieta tiek ievērota “ar vislielāko rūpību”.
Atšķirībā no rietumvalstīm Krievijas militārā doktrīna pieļauj taktisko kodolieroču izmantošanu.
Lai gan Hokenholls uzskata, ka Maskava, visticamāk, tuvākajā nākotnē neizmantos kodollādiņus, viņš ir gatavs arī turpmāk pievērst uzmanību šādai iespējai. Konflikta “kodolenerģijas” attīstības iespējas var mainīties, mainoties situācijai kaujas laukā, skaidro ģenerālis.
Bažas par Ķīnu
Četrus gadus pavadījis Lielbritānijas militārā izlūkdienesta vadītāja amatā, ģenerālis Hokenholls tagad vadīs Apvienotās Karalistes Stratēģisko pavēlniecību, kas cita starpā pārrauga speciālo spēku izmantošanu, kā arī operācijas kosmosā un kibertelpā.
Viņš joprojām uzskata Krieviju par lielāko draudu, taču ir nobažījies par Ķīnas rīcību.
Pēdējo nedēļu laikā Pekina ir pastiprinājusi militārās aktivitātes ap Taivānu. Šajā sakarā Hokenholls saka, ka viņš nevar neuzskatīt problēmu “neticamo militāro modernizāciju valstī, kas plāno atrisināt politisku problēmu”.
Tuvākajā nākotnē britu militārajiem izlūkdienestiem acīmredzot nekļūs vieglāk strādāt.
