Tagad no Medvedeva lūpām izskan kaut kas tāds, ko pat Putins neuzdrošinās publiski paziņot.
Putins pārstāja runāt, ka Ukrainā valda nacisms, un savas pēdējās publiskās runas laikā viņš ne reizi nav minējis Ukrainas nosaukumu. Toties Dmitrijs Medvedevs arvien biežāk pavēr muti. Pirms mēneša viņš piedraudēja ukraiņiem ar pastaro dienu un nesen salīdzināja Vladimiru Zelenski ar Hitleru.
Okupētajā Krimā sākusies “karsto ceļojumu” sezona – uzspridzināta Novofedorovka, kur atrodas militārā lidosta. Šeit Krievijas armija izvietoja savu stratēģisko aviāciju.
Saskaņā ar satelīta datiem 4 stundas pirms sprādzieniem lidlaukā atradās ducis iznīcinātāju un bumbvedēju. Viņi atpūtās pēc kārtējās Ukrainas pilsētu bombardēšanas. Pirms dūmu mākoņu pacelšanās gaisā propagandiste Skabejeva rakstīja, ka šis ir Ukrainas bruņoto spēku uzbrukums.
Cits Kremļa propagandists Skabejevas ziņojumu noliedza, sakot, ka tas viss tiešām ir sabotāža.
Un tieši te cilvēkam, kuru savulaik sauca par Krievijas prezidentu, vajadzēja izskriet informatīvajā laukā. Likās, ka Dmitrijs Medvedevs “Krimas blīkšķa” dienā bija kā ūdeni mutē ieņēmis. Un tas ir pārsteidzoši – jo dienu iepriekš viņš draudīgi dauzīja sev pa krūtīm.
Bet militārā lidlauka pašaizdegšanās dienā šis kara vanags tika piefiksēts dziļā krievu aizmugurē. Pēkšņi viņš pārbauda kādu militāro vienību – maksimāli tālu no Krimas sprādzieniem.
Tieši no turienes ir episkā fotogrāfija, kas uzņemta ar binokli. Ja tajā ieskatās uzmanīgi, Medvedevs skatās gandrīz pilnībā nosegtā binoklī. Tāds skatiens tumsā
Kāpēc šodien ir vērts un nepieciešams paanalizēt Medvedeva klusēšanu? Tā kā Putina galvenais noderīgais idiots Žirinovskis nomira, tieši Medvedevs varētu būt ieņēmis šo brīvo nišu.
Bez Žirinovska Kremlis jutās nekomfortabli. Un tik ļoti, ka Putins personīgi sāka kompensēt “krievu pasaulei” neadekvāta satura trūkumu.
Bet jo ilgāks karš, jo mazāks Kremļa apreibums no “Pirra uzvarām”. Putins, no stadijas ”ieņemsim Kijevu, pēc dažām dienām sasniedza to, ka savā pēdējā publiskajā runā Sanktpēterburgā viņš vairs ne reizi nepieminēja Ukrainu.
Bet “krievu pasaule” nav iespējama bez vēstnešiem, kas sola asins upes un nepārtrauktas ziņas par krievu varenību. Tātad proporcionāli Putina klusēšanai, mutes palaišanu uzņēmās Medvedevs.
Reizēm, protams, viņa mute un rokas tā nekontrolē galvu, ka vēlāk nākas aizbildināties, ka es to nerakstīju, bet manu sociālo tīklu profilu uzlauza hakeri.
Šodien no Medvedeva lūpām izskan kaut kas tāds, ko Putins neuzdrošinās publiski paziņot. Lūk, piemēram, Igaunijas premjerministres apsūdzības nacismā. Tas tāpēc, ka igauniete aicināja ES ierobežot krievu apmeklējumu Eiropā. Starp citu, lai Putinam netīšām nebūtu pamats doties “glābt” krievvalodīgos.
Pirms tam Medvedevs mēģināja publicēt vājprāta murgus, ka Ukrainas prezidenta retorika ir tuva Hitleram.
Taču būtu kļūda to vispār neņemt vērā. Žirinovska stāsts pierāda, ka pat visidiotiskākās idejas var kļūt par īsto Krievijas politikas pamatu. Un jau februārī Putins šos naratīvus atkārtoja vārds vārdā.
Kas attiecas uz Medvedevu, šis pacients taču bija pat Kremļa ”trakās mājas” galvenais ārsts. Kura muļķības viņš pārraida, uzreiz nevar pateikt. Bet, kad viņš pārtrauc runāt, kļūst skaidrs, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem jāturpina ārstēšana.
