Šaušanas nodarbības tiks iekļautas Polijas izglītības programmā. Tās skolās un licejos sāksies 1.septembrī, vēstīja valsts Izglītības un zinātnes ministrija.
Šis solis tika skaidrots ar “pieaugošiem draudiem valsts drošībai”. Kā norāda IZM, pašreizējā situācija radījusi nepieciešamību papildināt izglītības mērķus, lai bērni mācītos šaut un sagatavotos “militāru apstākļu izraisītām darbībām”.
Tiek precizēts, ka šaušanas nodarbības kļūs obligātas vidusskolu 8.klašu un liceju 1.klašu skolēniem. Ja nebūs nepieciešamā aprīkojuma, viņiem būs atļauts mācības atlikt. Ministrija cer šīs nodarbības visur ieviest līdz 2024.gadam.
Šaušana no pneimatiskajiem ieročiem tiks mācīta sporta zālēs, bet no šaujamieročiem – treniņu laukumos un speciālās šautuvēs. Papildus skolēni iegūs iemaņas glābšanas darbos pilsētvidē.
Polijas prezidents Andžejs Duda dienu iepriekš brīdināja par draudiem visai Eiropai no Krievijas puses, ja Ukraina neatraidīs iebrukumu. Viņš pauda bažas par “lielajām krievu idejām par citu tautu pakļaušanu”. Pēc viņa teiktā, viņi staigā ne tikai Krievijas prezidenta Vladimira Putina galvā – viņi ir piesātināti ar diezgan lielu Krievijas sabiedrības daļu.
Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks jūlijā sacīja, ka karš pret Ukrainu ir pierādījums Krievijas mēģinājumiem atjaunot “ļaunuma impēriju”. Viņš arī paziņoja par Varšavas plāniem izveidot spēcīgāko NATO sauszemes armiju Eiropā. “Pati tā eksistence atbaidīs jebkuru agresoru – tas būs tik spēcīgs un daudzskaitlīgs,” sacīja Blašaks. Iepriekš Polijas varas iestādes runāja par nodomu kopējo armijas skaitu palielināt līdz 400 000 cilvēku.
Aizsardzības ministrijas vadītājs arī solīja nopietni stiprināt tanku grupējumu un artilēriju. Tajā pašā laikā Blaščaks neslēpa, ka uzskata Krieviju par iespējamo pretinieku. “Mums ir kopīga robeža ziemeļos. Arī militāri mēs esam bloķēti no Baltkrievijas puses, ”viņš atcerējās.
Krievijas politiķi dažādos līmeņos vairākkārt ir piedraudējuši, ka Polija būs nākamais valsts armijas mērķis. Jo īpaši to norādīja Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs un Valsts domes deputāts no Vienotās Krievijas Oļegs Morozovs.
Martā Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs apsūdzēja Poliju “ilgstošā patoloģiskā rusofobijā” un nosauca tās varas iestādes par “politisko bezkaunīgo kopienu”. Viņš arī apgalvoja, ka Varšava gatavojas anektēt daļu Ukrainas. Šādu secinājumu Medvedevs izdarījis no Polijas prezidenta Andžeja Dudas runas, kurš runāja par Polijas un Ukrainas robežas atcelšanu nākotnē.