Ukraina pirms pilna mēroga iebrukuma 24.februārī mēģināja rast diplomātisku risinājumu konfliktam ar Krieviju, taču trīs gadus Krievijas prezidents Vladimirs Putins pat neatbildēja uz Ukrainas valsts vadītāja Volodimira Zeļenska telefona zvaniem.
Par to Ukrainas prezidents stāstīja intervijā laikrakstam The Wall Street Journal
Putins, viesojoties Irānā, 20.jūlijā sacīja, ka it kā esot izvedis okupācijas karaspēku no Kijivas, lai “radītu apstākļus” sarunām ar Ukrainas prezidentu.
Pēc Zelenska teiktā, “viņš (Putins) ieradās šeit (Ukrainā) bez sarunām, nogalināja cilvēkus, pārvietoja 12 miljonus, un tagad viņš saka, ka Ukraina nevēlas risināt sarunas”.
Prezidents atzīmēja, ka krievi nogalina cilvēkus, iznīcina pilsētas un pēc tam saka: “Sāksim sarunas.” Ar ko viņi var runāt? Ar akmeņiem? Tie ir klāti ar asinīm, un šīs asinis nevar nomazgāt. Mēs neļausim viņiem tās nomazgāt,” apliecināja Zeļenskis.
Viņš piebilda, ka ukraiņi pēc visām kara laikā piedzīvotajām traģēdijām nav noskaņoti sarunām ar Krieviju – “sabiedrība uzskata, ka vispirms ir jāatbrīvo visas teritorijas, un tad varēs risināt sarunas”.
Ukraina labprātāk veiktu nemilitāru deokupāciju, lai glābtu cilvēku dzīvības, bet “nākas saskarties ar tiem, kuri ir,” sacīja Zelenskis.
Kamēr viņiem “nebūs sasistas sejas, viņi neko nesapratīs”, rezumēja prezidents.
Intervijā Zelenskis arī sacīja, ka karadarbības kulminācijas laikā maijā un jūnijā Ukraina zaudēja no 100 līdz 200 karavīriem dienā. Tagad nāves gadījumu skaits dienā ir samazināts līdz 30 un aptuveni 250 ievainoto.
Tajā pašā laikā Zelenskis atteicās runāt par kopējiem Ukrainas militārajiem zaudējumiem kopš kara sākuma.
Prezidents uzsvēra, ka tās ir vairākas reizes zemākas nekā Krievijā.