Itālija, Polija, Ungārija, Spānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Īrija, Grieķija zināmā mērā nepiekrīt Eiropas Komisijas dienu iepriekš prezentētajam plānam samazināt gāzes patēriņu par 15%. Daži no viņiem “principā” nepiekrīt.
Tādējādi Grieķija iebilda pret priekšlikumu samazināt patēriņu par 15% un iepazīstināja ar saviem pasākumiem “attiecībā uz gāzes cenām un tās piegādes nodrošināšanu, un mēs uzstājam uz to atbalstu kā visas Eiropas risinājumu”. Un Spānija atsakās pieņemt noteikumu, kas Eiropas Komisijas lēmuma rezultātā padarītu brīvprātīgus patēriņa samazināšanas mērķus par obligātiem. “Viņi nevar prasīt upurus, par kuriem viņi vispirms mums pat nejautāja,” sacīja enerģētikas ministre Terēza Ribera.
Viņasprāt, EK piedāvājums ignorē patēriņa normēšanas sociālās un ekonomiskās sekas Eiropas līmenī. Un Spānijā tas radīs nepieciešamību samazināt elektroenerģijas ražošanu un pārtraukt gāzes eksportu uz citām kontinenta valstīm.
Portugāle asi iebilst pret EK plānu, sacīja enerģētikas ministrs Žoau Galamba: sausuma dēļ valstī ir samazinājusies elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, tāpēc tai ir jāpalielina ražošana degvielas uzpildes stacijās. ES plāns atstās Portugāli bez elektrības, viņš piebilda.
Portugāle un Spānija ir mazāk atkarīgas no Krievijas gāzes. To teritorijās ir lielas jaudas SDG uztveršanai un regazifikācijai, taču tajā pašā laikā tās ir diezgan vāji savienotas ar gāzes vadiem ar kontinenta valstīm.
Vācijas, Francijas, Polijas, Nīderlandes, Īrijas un vairāku citu valstu pārstāvji norādīja, ka lēmumu pāriet uz obligāto taupību vislabāk var pieņemt kolektīvi, laikrakstam Financial Times sacīja vairāki diplomāti, kas piedalījās sanāksmē pēc EK paziņojuma. Diplomāti un ES amatpersonas arī nedomā, ka komisijas plāns iegūs nepieciešamo balsu vairākumu, lai tas tiktu pieņemts enerģētikas ministru sanāksmē nākamajā otrdienā.
“Visi uzdeva jautājumus par ārkārtas režīma pamatojumu un obligāto mērķu likumību,” sacīja kāds diplomāts.
EK norādīja, ka janvārī-aprīlī ES kopumā spēja samazināt gāzes patēriņu par 5%, un valstīs, kurām tas bija jādara, šim pasākumam nebija manāma ietekme uz IKP, diskusiju pārzinoši komisijas cilvēki teica Bloomberg. Taču priekšlikumi, viņuprāt, joprojām izraisa nopietnus iebildumus no Itālijas, Polijas un Ungārijas vēstniekiem.
Viens Eiropas diplomāts FT sacīja: ”Ir pietiekami grūti domāt par ziemu, kad daudzas mūsu valstis ir nogurušas no nenormāla karstuma. Mēs nezinām, cik slikta būs situācija un ko Krievija darīs tālāk. Šobrīd ir pāragri pieņemt šos plānus, es ticu, ka mēs pie tiem atgriezīsimies septembrī”.