Ukrainā kopš 24. februāra ir spēkā aizliegums vīriešiem ceļot uz ārzemēm, izņemot vairākas kategorijas. Tomēr daži ukraiņi cenšas to apiet. Kā tieši – stāsta Deutsche Welle.
Antons (Vārds mainīts pēc raksta varoņa lūguma) nodarbojās ar biznesu Ukrainā, viņam ir sieva un divi bērni. 24. februārī viņi visi steidzami tikās ar viņa vecākiem un kopā ar mikroautobusu brauca uz robežu, lai izbēgtu no kara. Brauciens, kam vajadzēja ilgt vairākas stundas, ilga gandrīz dienu. Kamēr viņi brauca, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis izdeva dekrētu, kas aizliedza vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem izbraukt no valsts.
Antona māte, kā arī viņa sieva un bērni galu galā varēja doties uz Eiropu. Viņš pats palika Ukrainā un sāka meklēt veidus, kā pievienoties sievai un bērniem, jo ir pārliecināts, ka “pienākums pret ģimeni ir primārais”. Pirmā iespēja bija šķērsot robežu kājām, kur to nekontrolē. Vīrietis ieradās ciematā uz Rumānijas robežas, lai šķērsotu Tisza upi.
“Man līdzi bija pāris puiši, bet vietējie mūs nodeva. Mūs aizturēja, mums pat nebija laika tikt līdz upei,” stāsta Antons. Viņu nosūtīja uz militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroju un tur izsniedza pavēsti, taču vienībā, pēc viņa teiktā, nebija viņam piemērotas specialitātes, tāpēc Antons atgriezās mājās un sāka plānot otro aizbraukšanas mēģinājumu.
Izbraukšana caur Instagram
Pēc ceļošanas aizlieguma ieviešanas Ukrainas varas iestādes precizēja, uz kurām vīriešu kategorijām tas neattiecas. Piemēram, var aizbraukt vientuļie tēvi, tie, kuriem ir trīs un vairāk bērni, cilvēki ar invaliditāti. Tāpat aizliegums jo īpaši neattiecas uz ārvalstu augstskolu studentiem, autovadītājiem, kuri pārvadā humāno palīdzību, kā arī uz tiem, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs.
Vīrieši, kuri nav iekļauti šajās grupās, bet vēlas pamest Ukrainu, mēģina apiet aizliegumu, piemēram, šādi: aizbrauc caur anektēto Krimu, kļūst par ārvalstu augstskolas studentu, iegūst darbu par brīvprātīgo šoferi vai šķērso robežu kājām “pa zaļo”, kā Antons mēģināja darīt . “Es neko nemaksāju, bet, kad uzzināju, kā tas darbojas, viņi man teica, ka parasti gids ņem līdzi četrus cilvēkus, katrs maksā pa pieciem tūkstošiem dolāru. Viņš tos aizved līdz upei un tikai parāda, kur tieši tā jāšķērso,” viņš atceras.
Sociālajos tīklos plaši izplatīti piedāvājumi ukraiņu vīriešiem doties uz ārzemēm. Tātad Instagram kontam “Izbraukšana visiem” ir vairāk nekā 14 tūkstoši abonentu, profila galvenē tas ir atzīmēts treknrakstā: “Izbraukšana vīriešiem no Ukrainas 18-50 gadus veciem.” Privātajās ziņās kontu administratori tiek lūgti rakstīt uz Telegram, ja nepieciešama informācija. Jau tur sola 10 dienu laikā izsniegt dokumentus no Polijas vai citas Eiropas augstskolas ar iestāšanās datumu vēl pirms kara sākuma, pilna maksa 980 eiro, avansa maksājums 200 eiro.
“Humānā palīdzība devās uz Ukrainu, bet es paliku Eiropā”
Telegram kanālam “Legālās pārcelšanās uz ārzemēm” ir vairāk nekā 53 tūkstoši abonentu, tā rezerves kanālā – “Palīdzība uz robežas” – vairāk nekā 28 tūkstoši. Viņi piedāvā “baltās biļetes” izejas iespēju – tas ir, iegūstot dokumentus, lai atbrīvotu no militārā dienesta veselības apsvērumu dēļ par USD 1500. Kā arī aizbraukšanu, aizbildinoties ar humānās palīdzības piegādi no ārzemēm: viņi saka, ka viņi sūta 10 cilvēkus dienā par 2000 USD katru. Tas pats kanāls nodrošina saiti uz Telegram, kur tiek apkopotas atsauksmes par aizbraukušajiem: ir vairāk nekā 4700 abonentu.
Tajā publicētas ziņas no tiem, kuri it kā izmantoja pakalpojumu un bija apmierināti: “Biju kā brīvprātīgais, viss izdevās ātrāk un vienkāršāk, nekā biju domājis”, “Paldies, ka palīdzēji manam dēlam aizbraukt, viņš jau ir ieradies Itālijā”, “ Es sasniedzu Bulgāriju, es izsaku savu pateicību. DW uzrakstīja vairākiem desmitiem recenzentu, no viņiem atbildēja tikai viens, kurš teica, ka “nav gatavs riskēt un kaut ko stāstīt”.
Antons aizgāja apmēram tādā pašā veidā – caur savu draugu labdarības fondu. “Fonds nosūtīja lūgumu par izbaukšanu militārajam komandantam, mēs aizbraucām, nopirkām automašīnas, tie ar humāno palīdzību devās uz Ukrainu, un es paliku Eiropā,” viņš stāsta. – Ja tu aizbrauci, tevi uztver kā nodevēju. Daudzi cilvēki saka: “Bet es nebaidos, pat ja man jādodas uz fronti.” Jā, es arī nebaidos, un es jau sen būtu tur bijis, ja nebūtu bērnu. Mēs viņus nedzemdējām karam un ne tāpēc, lai mana sieva izdzīvotu viena ar viņiem, nesaprotami kā.
Statistika un petīcija
Kopš 24. februāra Ukrainu pametuši vairāk nekā 9 miljoni cilvēku, ziņo ANO, nedalot tos kategorijās. DW nosūtīja Ukrainas Valsts robežas dienestam pieprasījumu par to, cik tieši vīriešu šajā laika posmā pameta valsti, taču atbildi vēl nav saņēmusi. Vienlaikus Ukrainas Iekšlietu ministrija 1.martā paziņoja, ka valstī atgriezās aptuveni 80 000 militārā vecuma vīriešu, no kuriem lielākā daļa pēc 24.februāra, “lai aizsargātu suverenitāti un teritoriālo integritāti”.
Polija un Vācija kļuva par līderiem ukraiņu bēgļu uzņemšanā Eiropā. Pēc Polijas robeždienesta datiem, no šā gada 24.februāra līdz 7.jūnijam valstī ieceļojuši 3,645 miljoni Ukrainas pilsoņu, no kuriem 432 tūkstoši ir vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Vācijā no februāra beigām līdz 19.jūnijam reģistrēti 867 214 bēgļi no Ukrainas. Martā Vācijas Iekšlietu ministrija veica aptauju un ieguva šādus datus: 48% no iebraucējiem bija sievietes ar bērniem, 14% bija sievietes, kas ieradās vienas, 7% bija vīrieši ar bērniem, bet 3% bija vīrieši, kuri ieradās vieni.
Maijā Odesas jurists Aleksandrs Gumirovs nāca klajā ar petīciju, aicinot atcelt ieceļošanas aizliegumu vīriešiem un koncentrēties uz brīvprātīgo vervēšanu mobilizācijas laikā. Viņa dažu dienu laikā savāca 25 000 parakstu, kas nepieciešami izskatīšanai prezidentam. Volodimirs Zelenskis asi reaģēja uz iniciatīvu, norādot, ka “lūgumraksts jāadresē to karavīru vecākiem, kuri zaudēja savus bērnusi tāpēc, ka viņi aizstāvēja Ukrainu par savas dzīvības cenu”. Viņa padomnieks Aleksejs Arestovičs 9. jūlijā sacīja, ka robežas pagaidu izceļošanai būs pēc iespējas drīzāk atvērtas. Kamēr tas nenotiek, ceļošanas aizliegums vīriešiem paliek spēkā.
Vēršanās pēc izņēmumiem
Gumirovs to joprojām sauc par bezjēdzīgu, negodīgu un nelikumīgu: “Ja cilvēks vēlas aizstāvēt savu brīvo, mīļo dzimteni, savas mājas un ģimeni, tad nevajag aizliegt aizbraukt. Ja cilvēks nevēlas aizstāvēt savu dzimteni, tad arī nevajag šādu aizliegumu ieviest, jo no tā nav nekāda labuma ne valsts iekšienē, ne ārpus tās. Pēc advokāta aprēķiniem, tagad armijā vajadzīgs tikai katrs 10. no valstī palikušajiem vīriešiem. Viņš stāsta, ka Ukrainā šobrīd nav brīvu darba vietu, tāpēc daudzi vīrieši ģimenēs no apgādniekiem kļuvuši par apgrūtinājumu un nevar atrast darbu, kas nozīmē, ka nevar samaksāt nodokļus un palīdzēt valstij finansiāli.
Pēc Gumirova domām, aizliegums izraisījis “traku korupcijas vilni”. Advokāts saka, ka viņš saņem vairākas ziņas dienā no cilvēkiem, kuri cenšas “atrast nepilnības”, lai apietu aizliegumu, taču “tie visi ir piesaistīti kukulim”. Citi juristi ziņo, ka ir saņēmuši līdzīgus ziņojumus.
Jurists Dmitrijs Buzanovs no Kijivas atbalsta ideju par profesionālas armijas izveidi un norāda, ka saskaņā ar konstitūciju ierobežojumus tiesībām izbraukt no Ukrainas var noteikt tikai ar likumu, kas gan nav izdarīts. Viņš pašreizējo aizliegumu uzskata par nelikumīgu un aicina iedzīvotājus to apstrīdēt tiesā.
“Es saņemu daudz apelācijas sūdzību, bet cilvēki nevēlas vērsties tiesā,” sūdzas Buzanovs un piebilst, ka būtu iespējams iziet visas nacionālās instances un pēc tam vērsties ECT pēc kompensācijas. Pēc viņa teiktā, Ukrainā tiesas līdz šim ir izskatījušas ne vairāk kā 10 šādas lietas. Pie problēmām jurists min, piemēram, to, ka robežsargi reti izsniedz rakstiskus atteikumus šķērsot robežu, kā arī “sabiedrības morālo spiedienu”.
Nosodījums no līdzpilsoņiem
“Daudzi cilvēki saka, ka, ja jūs aizbraucāt, tas nozīmē nodevēju. Viens no maniem draugiem, kuram ir trīs bērni un kurš arī aizbrauca, man rakstīja: “Ar tevi viss ir skaidrs.” Un viņš mani dzēsa no saviem Facebook draugiem,” Antons turpina. “Tikai tāpēc, ka kāds, kas atrodas pie varas, nolēma, ka ar trim bērniem pietiek, lai aizbrauktu, un ar diviem nē.”
Ukraiņu vīriešus, kuri devušies uz ārzemēm, bieži nosoda karojošo ukraiņu sievas, stāsta kāda ukraiņu juriste, kura vēlējās palikt anonīma. Viņas vīrs brīvprātīgi piedalās frontē, savukārt viņa pati kopumā atbalsta Aleksandra Gumirova petīcijas ideju, taču norāda, ka tā ir formulēta nepareizi: “Petīcijas vēstījums ir ļaut visiem aizbraukt un ļaut brīvprātīgajiem cīnīties, tas ir negodīgi. Brīvprātīgie fiziski izsīkst, mirst pat ļoti pieredzējuši cilvēki. Tagad juriste dzīvo kopā ar bērniem Eiropā un stāsta, ka viņas vīrs vēlas dienēt, bet vēlas arī bērnus redzēt.
Militārpersonām nav tiesību ceļot uz ārzemēm un faktiski nav tiesību izbraukt. “Ģimenes apsvērumu dēļ to var ļaut tikai ar komandiera atļauju, tādu gadījumu ir ļoti maz,” norāda sarunbiedre. “Ne visi var cīnīties, es pazīstu ļoti skarbas militārpersonas un vīriešus, kuri pat nespēj nokaut vistu.” Viņa aicina atcelt aizliegumu vīriešiem izceļot no Ukrainas un dot militārpersonām tiesības īslaicīgi ceļot uz ārzemēm.
Antons tagad ar sievu un bērniem dzīvo kādā no Eiropas valstīm, apgūst valodu un dodas meklēt darbu. Viņš neizslēdz, ka atgriezīsies Ukrainā pēc tās uzvaras, taču saka, ka neredz jēgu likt dzīvi uz pauzes: “Ir grūti būt prom no mājām. Miera laikā vienmēr teicu, ka Ukraina ir viena no labākajām vietām, kur dzīvot un nodarboties ar uzņēmējdarbību, man viss derēja, redzēju daudz perspektīvu. Esmu tik pat patriots, gribētos, lai karš beigtos pēc iespējas ātrāk, palīdzu finansiāli, sūtu naudu armijai, esam tālu, bet tas nenozīmē, ka esmu nodevējs.