Vašingtonas Kenana institūtā notika virtuāla diskusija, kurā piedalījās eksperti par Baltkrievijas dalību Krievijas agresijā pret Ukrainu.
Baltkrievijas dalības Krievijas un Ukrainas konfliktā sekas reģionālai drošībai, Baltkrievijas attiecībām ar Krieviju un Rietumiem, Ukrainas krīzes ietekmi uz iekšējiem notikumiem Baltkrievijā, tostarp Lukašenko režīma stabilitāti un demokrātiskās Baltkrievijas nākotni. – uz šiem jautājumiem atbildes meklēja Kennana institūta Vašingtonā rīkotās virtuālās diskusijas dalībnieki 7. jūlijā.
“Draudi, ka Baltkrievija pievienosies Krievijai ar tās nosacījumiem, kļūst par realitāti,” sacīja Kennana institūta eksperte Alla Levkoveca. – Pēdējā Lukašenko un Putina tikšanās reizē Putins uzsvēra, ka ir steidzami nepieciešama ciešāka Baltkrievijas un Krievijas apvienošanās “bezprecedenta Rietumu spiediena dēļ”. Tātad īstermiņā varam sagaidīt jaunus paziņojumus šādā garā un, iespējams, arī konkrētākus soļus šajā virzienā, kas var novest pie tālākas Baltkrievijas suverenitātes ierobežošanas.
Otrs aspekts ir tas, kā karu Ukrainā uztver Baltkrievijas pilsoņi. Saskaņā ar jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām vairāk nekā 80% Baltkrievijas iedzīvotāju iebilst pret savas valsts dziļāku iesaistīšanos Ukrainas krīzē. Vēl svarīgāk ir tas, ka elites vidū arī ir pretkara noskaņojums. Šie notikumi liecina, ka Lukašenko varētu saskarties ar iekšēju pretreakciju, ja Baltkrievijas karaspēks pilnībā iesaistīsies Krievijas un Ukrainas karā. Trešais punkts ir tas, ka karam Ukrainā ir iespēja palielināt Baltkrievijas demokrātisko spēku ietekmes nozīmi. Tā ir arī lieliska iespēja Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem turpināt lobēt Rietumos, lai panāktu ekonomisko un politisko spiedienu, kas atņemtu Lukašenko resursus, lai turpinātu represijas Baltkrievijā un atbalstītu Krieviju karā.
Sviatlanas Tihanovskajas pārstāvju kabineta vadītājs Valērijs Kavaļevskis, kurš tagad strādā Baltkrievijas opozīcijas līdera pārstāvniecībā Kijevā, pievērsās Ukrainas un Baltkrievijas attiecībām:
“Ukraiņi šobrīd ir visvairāk noraizējušies par to, vai Lukašenko nesāks eskalāciju. Viņš ir bijis šī kara dalībnieks kopš tā pirmās dienas un joprojām atrodas pasīvi-agresīvā režīmā, rīko militārās mācības un uztur augsti naidīgu retoriku pret Ukrainu. Bet galvenais jautājums visiem ir – vai Lukašenko sūtīs karaspēku uz Ukrainu? Tagad no viņa nāk pretrunīgi signāli. Bet tam ir visi priekšnoteikumi. Un agrāk vai vēlāk tas var notikt. Un šis būs izšķirošs brīdis Ukrainai, Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem un arī reģionālās drošības nākotnei. Šis var būt brīdis, kad Kijiva atteiksies no savas piesardzības politikas attiecībās ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem un beidzot sapratīs, ka tikai demokrātiska Baltkrievija būs garantija, ka situācija, kad Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju, lai uzbruktu Ukrainai, neatkārtosies. ”
Vorvikas Universitātes Globālās ilgtspējīgas attīstības institūta direktore Jeļena Korosteļeva uzskata, ka Baltkrievijas kodolbrīva statusa noraidīšana, Lukašenko vēlme modernizēt armiju un Krievijas īstenotā Baltkrievijas faktiskā okupācija jau ir radījusi reģionālo un starptautisko izaicinājumu drošībai, ko pasaule nav redzējusi kopš aukstā kara:
“Pasaules uztverē ir krasi mainījusies attieksme pret Baltkrieviju – no neitrālas valsts, valsts, kas cieta no genocīda Otrā pasaules kara laikā, līdz Baltkrievijas atzīšanai par agresorvalsti. Un mēs to skaidri varējām novērot nesenajā NATO samitā Madridē. Tas ir patiesi traģiski: ar vienu pildspalvas vēzienu Lukašenko izsvītro ne tikai pagātni, bet arī nācijas nākotni, kuras vārds tagad saistīsies ar agresiju un zvērībām, kas tagad notiek Ukrainā un ap to. . Lukašenko rīcība nepārprotami pārkāpa ne tikai valsts neitralitātes statusu, bet arī ietekmēs tās drošību nākotnē. Un šeit nav runa tikai par Krievijas militārpersonu militāro klātbūtni Baltkrievijas teritorijā. Lukašenko 25.jūnijā lūdza Putinu pārvest uz Baltkrieviju raķetes Iskander, ar kurām faktiski var izmantot gan parastās, gan kodolgalviņas, kā arī lūdza modernizēt Baltkrievijas iznīcinātājus Su-25 kodolieroču pārvadāšanai, kam, acīmredzot, Putins deva atļauju.
Baltkrievija ir daļa no Ukrainas krīzes risinājuma, saka Sviatlanas Tihanovskas vecākais padomnieks Franaks Vjačorka:
“Baltkrievi ir ukraiņu stratēģiskie sabiedrotie. To mēs bieži atstājam novārtā vai nenovērtējam. Baltkrievi var palīdzēt ukraiņiem uzvarēt. Baltkrievijas partizāni efektīvi iznīcināja dzelzceļa savienojumu starp Baltkrieviju un Ukrainu, kas, iespējams, piespieda Krievijas pavēlniecību atteikties no idejas uzbrukt no Baltkrievijas teritorijas, jo piegāde pa dzelzceļu kļuva neiespējama. Mēs arī redzam spēcīgu interneta lietotāju grupu Baltkrievijā, kas katru dienu skatās raķešu palaišanu un nodod šo informāciju Ukrainas pusei. Turklāt jūs redzat, ka baltkrievu bataljonos pieaug kaujinieku skaits. Baltkrievija ir arī daļa no Ukrainas krīzes risinājuma. Un tas ir kaut kas tāds, ko daudzi Rietumos nesaprot. Lukašenko aiziešana Putinu noteikti stipri novājinās. Putins paļaujas uz Lukašenko kā savu vienīgo un svarīgāko sabiedroto. Ja viņš kādā brīdī zaudēs šo sabiedroto, tad arī Putina reputācija un tēls Krievijas sabiedrībā tiks nopietni iedragāts.
Eksperti vērsās pie starptautiskās sabiedrības ar aicinājumu nošķirt jēdzienus “Baltkrievija” un “Lukašenko režīms”, īpaši, ja runa ir par sankcijām, un uzsvērt, ka sankcijas ir vērstas tieši pret režīmu, nevis pret Baltkrievijas tautu.