Jaunākajā britu izlūkdienesta ikdienas ziņojumā teikts, ka:
Krievijai salīdzinoši ātrā Lisičanskas pārņemšana paplašina tās kontroli praktiski visā Luhanskas apgabala teritorijā, ļaujot tai pretendēt uz ievērojamu progresu ceļā uz mērķi, ko tā pasniedza kā tiešo kara mērķi, proti, Donbasa “atbrīvošanu”;
atšķirībā no iepriekšējiem kara posmiem Krievija, iespējams, panāca diezgan efektīvu koordināciju starp vismaz diviem spēku grupējumiem – Centra grupu, kuru, iespējams, komandēja ģenerālpulkvedis Aleksandrs Lapins, un dienvidu grupu, kuru, iespējams, vada jaunieceltais ģenerālis Sergejs Surovikins;
ukraiņu spēki, visticamāk, tika izvesti paredzētajā kārtībā, saskaņā ar esošajiem plāniem – Ukrainas kontrolētie Severodoņeckas-Lisičanskas apgabali veidoja izcēlumu, kuram Krievijas spēki varēja uzbrukt no trim pusēm, un tagad Ukrainas karaspēks, iespējams, varēs atkāpties uz vieglāk aizsargājamu taisnu frontes līniju;
kaujām par Donbasu bija raksturīgi lēni virzīšanās tempi un masveida artilērijas izmantošana no Krievijas puses, kuras gaitā pilsētas tika nolīdzinātas ar zemi – kaujas Doņeckas apgabalā gandrīz droši turpināsies šādā veidā, pieļauj britu analītiķi.