Tagad Verai Filippovnai ir jauna krāsns, salabots žogs un atjaunots mājas jumts. Sieviete stāsta, ka pēc uzvaras ceps pīrāgus un visus pacienās.
Sieviete stāsta, ka ir ļoti apmierināta ar jauno plīti. Viņa stāsta, ka šis esot pat labāka par veco, jo tagad varot cept vēl vairāk pīrāgu, lai kalpotu cilvēkiem.
Krievu ”gradi” sabojāja māju, nopostīja šķūni, vasaras virtuvi un garāžu. Bet starp šiem postījumiem plīts izdzīvoja. Vera Filippovna, kad viņa atgriezās no evakuācijas, nevēlējās dzirdēt par maizi no veikala. Tāpēc viņa ar savām rokām lāpīja plīti un sāka tajā cept pīrādziņus. Viņa tos deva visiem cilvēkiem, jo nevienam te nekā nebija.
Veras Filippovnas meita Tatjana stāsta, ka pēc mediju stāstiem par to, viņas māti sāka atpazīt visā pasaulē.
“Cilvēki, kuri redzēja šos stāstus, nāk un saka: Dievs, kāds bija prieks par visiem. Viņi redzēja, ka ir dzīvi, ka ir dzīvība, mērķis. Dzīve turpinās,” stāsta Tatjana.
Stāsts par uzņēmīgo nelokāmo 83 gadus veco Veru Filippovnu no Gorenkas aizkustināja arī Ukrainas podniekus. Viņi nekavējoties sāka apspriest, ko varētu darīt kundzes labā.
“Kad pārrunājām šo ideju, atsaucās daudzi. Atsaucās ne tikai meistari, kuri bija gatavi brīvprātīgi nākt un kādu darbu veikt, bet arī mūsu partneri piegādātāji atsaucās un iedeva materiālus,” stāsta Dmitrijs Nosovs, Ukrainas podniekmeistaru ģildes biedrs.
Sirmā sieviete ar znotu saviem spēkiem demontēja veco krāsni. Veras kundze pirms diviem mēnešiem pat nesapņoja par šādu plīti. Un tagad viņai nav laika pateikties visiem, kas viņai palīdz tik grūtā brīdī. Sieviete stāsta, ka, lai arī ienaidnieka militārā tehnika nopostīja viņas māju, tagad viņai palīdz to atjaunot. Ģimene plāno to izdarīt pirms ziemas. Vera Filippovna stāsta, ka pēc uzvaras visus pacienās ar pīrādziņiem.