Uz Ukrainas kauju sīvo un ieilgušo notikumu fona gan pasaules, gan Krievijas ekspertu kopienas cenšas prognozēt, kad un kā Vladimirs Putins mēģinās izbeigt karu. Galu galā politiskā un ekonomiskā cena, kas jāmaksā, pieaug ar katru dienu, un izredzes uz vēlamo triumfu izskatās arvien neskaidrākas.
Profesors Marks Galeoti, pazīstamais analītiķis, laikrakstā Sunday rakstīja, ka, meklējot izeju no strupceļa, Kremlis var nonākt pie kompromisa, iztēlojot prezidentu Vladimiru Putinu, sekojot Krievijas monarhiem Ivanam Bargajam un Pēterim I, kā vēl vienu “krievu zemju savācēju”.
Par labu šai versijai īpaši runā Krievijas varas iestāžu soļi, kas vērsti uz okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju.
Pats Putins pagājušajā nedēļā Pētera Lielā 350. gadadienā, vērtējot imperatora vēsturiskos nopelnus, arī uzsvēra, ka lielais priekštecis, izcērtot “logu uz Eiropu”, it kā anektējis pirmatnēji krievu zemes (kas, starp citu, ir pretrunā ar vēsturiskiem faktiem). Līdz ar to, pēc prezidenta loģikas, tagadējai krievu paaudzei ir misija “atgriezties un nostiprināties”. Ukraina netiek tieši nosaukta, taču skaidrs, ka runa ir arī par to.
Tikmēr Kijeva nepārprotami negrasās atdot nevienu centimetru savas dzimtās zemes, ko prezidents Volodimirs Zeļenskis ir vairākkārt stingri teicis, kas acīmredzami padara neiespējamas sarunas par mieru ar Maskavu uz teritorijas atdošanas rēķina.
Un te jau rodas jautājums, kurš šodien pārvalda situāciju Krievijā un vispār cik tā ir vadāma?
“Viss ir atkarīgs no Putina labās gribas”, kuras nav
Principā Kremlis var izbeigt karu jebkurā brīdī, tostarp atgriežoties un atsakoties no dažām agrāk izvirzītajām prasībām, norāda Maskavas Kārnegi centra Krievijas iekšpolitikas un politisko institūciju programmas vadītājs Andrejs Koļesņikovs. Viņaprāt, tas ne ar ko nedraud Vladimiram Putinam – pat ne ar ”sejas zaudēšanu”.
“Savukārt Krievijas sabiedriskā doma parasti piekritīs jebkuram Kremļa problēmas risinājumam,” viņš saka komentārā Amerikas Balss Krievijas dienestam. “Pat ja kāds ir neapmierināts ar to, ka Putins neieņēma Kijevu, to skaits, kuri priecājas, ka beidzot iestāsies miers un visi atgriezīsies normālā dzīvē, izrādīsies daudz lielāks. Šķiet, ka lielākā daļa cilvēku ar pateicību pieņemtu kara beigas.
Saskaņā ar Levada centra jūnijā veikto pētījumu tikai aptuveni trešā daļa aptaujāto uzskata, ka viņi ir morāli atbildīgi par civiliedzīvotāju nāvēm un Ukrainas pilsētu un ciematu iznīcināšanu, savukārt vairāk nekā puse (58%) uzskata sevi par pilnībā nesaistītiem ar to. .
Vārdu sakot, viss ir atkarīgs no Putina labās gribas, norādīja Andrejs Koļesņikovs. Tomēr, viņaprāt, tas vienkārši nav redzams.
“Putins nav gatavs sarunām, turklāt viņš tās acīmredzami nevēlas,” uzskata politologs. Acīmredzot dažus zaudējumus un sasniegumus vai abus vienlaikus (Ukrainas kara laikā) viņš grasās fiksēt nevis tagad, bet kaut kad vēlāk. Šķiet, viņa galvā vēl nav nobriedis lēmums par to, ko pašreizējā situācijā var saukt par “uzvaru”.
Attiecīgi uz drīzu kara beigšanu cerību praktiski nav, atzīmēja eksperts. Pandoras lādi ir daudz vieglāk atvērt nekā aizvērt, viņš secināja.
“Tikai Putina armijas sakāve var tuvināt kara beigas”
Tikmēr katra kara diena izraisa nāvi abās pusēs gan militārpersonu, gan civiliedzīvotāju vidū. Jau martā KF Aizsardzības ministrija oficiāli paziņoja par 1351 bojāgājušo karavīru un kopš tā laika ir ignorējusi šo tēmu. Gan Ukrainas puse, gan Rietumu eksperti lēš desmitos tūkstošos mērāmus Ukrainā nogalināto Krievijas karavīru skaitu, tostarp augsta ranga militārpersonas ar pulkveža un ģenerāļa pakāpi. Saskaņā ar pieņemtajām aplēsēm ievainoto skaits, kā likums, ir trīs reizes lielāks nekā mirušo skaits.
Arī opozīcijas politiķis, bijušais Valsts domes deputāts Genādijs Gudkovs ir pārliecināts, ka Putins ir gatavs karot, turklāt nepievēršot uzmanību milzīgajam upuru skaitam un izmaksām – tik, cik nepieciešams, lai no tā izkļūtu “zirga mugurā” kā uzvarētājs.
Pēc politiķa domām, Krievijas prezidents darīs visu, lai nezaudētu varu.
“Ja viņam būtu miljards iedzīvotāju, viņš viegli upurētu arī tos,” saka Gudkovs. – Putinam nav morāles, principu. Kremlī sēdēšanas gados viņš no sevis izgravēja visu cilvēcisko. Viņu interesē tikai varas saglabāšanas problēma, nekas cits. Viņam nav upuru sliekšņa, kas liktu viņam apturēt slaktiņu.
Tikai Putina armijas sakāve var tuvināt Ukrainas kara beigas un radikāli mainīt attieksmi pret to Krievijas sabiedrībā, ir pārliecināts Genādijs Gudkovs.
“Pirms tam nekas nemainīsies, neskatoties uz milzīgo nāves gadījumu skaitu. Jo Krievija ir pieradusi izcīnīt uzvaras uz lielu asiņu cenu. Tā ir gadsimtiem sena tradīcija, ko Kremlis ievēro šodien, lai sasniegtu impēriskos mērķus,” viņš secināja.
