Notiekošais liecina, ka, kamēr daži sabiedrotie spiež Kijivu pieņemt lēmumu cīnīties līdz visu teritoriju, tostarp Krimas, pilnīgai atbrīvošanai, citi uzskata, ka Ukrainai jāsamierinās ar okupāciju un jāved sarunas ar Krieviju.
Kamēr Rietumu valdības cīnās ar pieaugošo inflāciju un enerģijas cenām, dažas valstis, tostarp Itālija un Ungārija, ir aicinājušas uz ātru kara pārtraukšanu, raksta Reuters. Tas varētu pavērt ceļu sankciju mīkstināšanai un Ukrainas ostu blokādes izbeigšanai, kas ir saasinājusi pārtikas krīzi, kas skar planētas nabadzīgākos iedzīvotājus.
Sabiedroto starpā nav vienotības
Ukraina, Polija un Baltijas valstis brīdina, ka Krievijai nevar uzticēties. Viņi ir pārliecināti, ka pamiers ļaus Krievijas Federācijai konsolidēt savus teritoriālos ieguvumus, pārgrupēties un nākotnē sākt jaunus uzbrukumus.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņojis, ka vēlas novājināt Krieviju, un prezidents Džo Baidens aicinājis saukt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pie atbildības par kara noziegumiem. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sacīja, ka Kijevu nevar piespiest piekrist nelabvēlīgam miera līgumam un Ukrainai ir jāuzvar.
Vācija un Francija ir noskaņotas neskaidrāk. Viņi uzskata, ka Putina uzvaru nevar pieļaut, taču baidās no viņa sakāves. Tajā pašā laikā šīs valstis atbalsta jaunas bargas sankcijas.
“Jautājums ir par to, vai mēs atgriezīsimies pie aukstā kara vai nē. Tā ir atšķirība starp Baidenu, Džonsonu un mums,” sacīja Francijas prezidenta Emanuela Makrona palīgs.
Reuters norāda, ka šķelšanās starp Ukrainas sabiedrotajiem var kļūt pamanāmāka, jo sankcijas un karš ietekmē pasaules ekonomiku. Tas draud ar negatīvu Rietumvalstu iedzīvotāju reakciju un spēlē Putina labā.
“Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka ar laiku tas kļūs arvien grūtāk – iestājas kara nogurums,” sacīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. “Ir atšķirība starp valstīm, kurām ir daudz labāki kaimiņi nekā mums un nav tāda pati vēsture kā Baltijas valstīm un Polijai.”
Kāpēc Makrons un Šolcs zvana Putinam
Emanuels Makrons brīdināja, ka pasaulei nevajadzētu “pazemot” Krieviju, kā to 1918. gadā izdarīja Vācija. Viņš, tāpat kā Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uztur saikni ar Kremli, izraisot sašutumu no citās valstīs. Polijas prezidents Makrona pastāvīgos zvanus uz Kremli jau salīdzinājis ar sarunām ar Hitleru Otrā pasaules kara laikā.
Francijas prezidents uzskata, ka pasaulei vēl pēc kara būs jātiek galā ar Putinu, ja vien Krievijā nenotiks pils apvērsums, skaidroja Makrona palīgs. Vienlaikus kanclers Šolcs apgalvo, ka sarunu laikā Krievijas prezidentam tika raidīti stingri un skaidri signāli: sankcijas pret Krieviju netiks atceltas, ja Putins neizvedīs karaspēku un nepiekritīs Kijevai pieņemamam miera līgumam.
Daži franču diplomāti šaubās, vai Makrons rīkojas pareizi, jo viņš riskē atsvešināt Ukrainu un Austrumeiropas sabiedrotos, raksta Reuters.
Kā reaģē Ukraina
Pateicīga Rietumiem par atbalstu, Ukraina ir sašutusi par priekšlikumiem atteikties no teritorijām, lai parakstītu vienošanos par uguns pārtraukšanu. Kijevā dažreiz brīnās, vai tās sabiedrotie ir pareizi apvienojušies pret Krievijas Federāciju.
Makrona priekšlikums novērst Krievijas pazemošanu mudinājis Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kuļebu brīdināt, ka Francija tikai pazemo sevi un Kijevas attiecības ar Šolcu ir diezgan aukstas, vēsta Reuters. Izdevums citē kādu augsta ranga Ukrainas amatpersonu, kura pauž nožēlu, ka Eiropas Savienībai nav sava Čērčila.
Tomēr Francijas prezidenta palīgs apliecina, ka Makrona rīcībā nav mēģinājumu piekāpties Putinam vai Krievijai. Viņaprāt, Francija vēlas, lai Ukraina uzvar, atdod savas teritorijas, un dialogs ar Krievijas prezidentu ir “nevis par kompromisu, bet gan par to, ko mēs redzam”.
Vācieši baidās no kara pagarināšanas
Kāda ASV administrācijas amatpersona aģentūrai Reuters sacīja, ka Vašingtona ir skeptiska pret Krievijas solījumiem godprātīgi ievērot vienošanos, vienlaikus noliedzot, ka starp sabiedrotajiem pastāv “stratēģiskas domstarpības”. ASV, sadarbojoties ar saviem sabiedrotajiem, ir devušas Ukrainai labumu ar sankciju, ieroču pārdošanas un citu pasākumu palīdzību, sacīja Valsts departamenta pārstāvis, pat ja skeptiķi jau pirms iebrukuma apšaubīja Rietumu vienotību.
Amatpersona apliecina, ka galvenais sabiedroto mērķis ir Ukrainai iegūt stingru pozīciju sarunām. Pēc viņa teiktā, ASV negrasās tiekties pēc varas maiņas Krievijā, bet vēlas to vājināt tiktāl, lai jauns uzbrukums Ukrainai kļūtu neiespējams.
Tomēr Vācijas valdības avoti uzskata, ka šī mērķa sasniegšana būs problemātiska. Turklāt viņi ir nobažījušies, ka daži Rietumos kūda Ukrainu uz nereāliem militāriem mērķiem, tostarp Krimas atgriešanu, kas var paildzināt karu.