No 24. februāra līdz 3. jūnijam Krievijai no ogļūdeņražu eksporta izdevās nopelnīt 93 miljardus eiro (97,3 miljardus dolāru). Un, lai gan Ķīna kļuva par lielāko ogļu, naftas un gāzes pircēju, 61% no fosilā kurināmā importa pirmajās 100 kara dienās (apmēram 57 miljardi eiro) nāca no Eiropas Savienības.
Šādas aplēses sniedz Enerģētikas un tīra gaisa izpētes centrs (CREA), kas veic reāllaika aprēķinus par ES maksājumiem par Krievijas ogļūdeņražiem, un aprīļa beigās sniedza aprēķinus par Krievijas ienākumiem pirmajos divos kara mēnešos. visā pasaules tirgū. Pēc CREA datiem tad tie bija 63 miljardi eiro.
Pēc tam Eiropas īpatsvars tika lēsts 71%, tas ir, vairāk nekā nākamā mēneša laikā tas samazinājās par 10 procentpunktiem. Tas cita starpā skaidrojams ar to, ka kopš 15.maija ES sankcijas aizliedz Eiropas uzņēmumiem sadarboties ar Krievijas valsts uzņēmumiem, piemēram, Rosņeftj. Krievijas ogļūdeņražu imports maijā nedaudz samazinājies, un samazinātais pieprasījums pēc tiem un atlaide Krievijai pagājušajā mēnesī izmaksāja aptuveni 200 miljonus eiro zaudēto līdzekļu dienā, raksta CREA. Taču arī ar atlaidi eksporta cenas bija par aptuveni 60% augstākas nekā gadu iepriekš, tādējādi veicinot Krievijas ieņēmumus.
Ja dažas valstis un uzņēmumi Eiropā pēc kara sākuma sāka atteikties no tankkuģu naftas piegādēm no Krievijas, tad iepirkumi pa cauruļvadu Družba no janvāra līdz aprīlim pieauga par 14% – no 750 000 līdz 857 000 barelu dienā, liecina Argus Media. . Tāpat ievērojamu Krievijas valūtas pieplūdumu nodrošināja augstās gāzes cenas un Eiropas valstu vēlme pēc ziemas kompensēt tās iztrūkumu krātuvēs.
Bet Vācija, kas pirmajos divos kara mēnešos bija lielākā Krievijas ogļūdeņražu importētāja (9,1 miljards eiro), sāka samazināt savus iepirkumus. Tagad tā ieņem 2. vietu pasaulē ar 12,1 miljardu eiro. Pirmajā vietā ierindojās Ķīna (12,6 miljardi eiro).
Nākamās seko:
Itālija (7,8 miljardi eiro),
Nīderlande (7,8 miljardi eiro),
Turcija (6,7 miljardi eiro),
Polija (4,4 miljardi eiro),
Francija (4,3 miljardi eiro),
Indija (3,4 miljardi eiro – neskatoties uz to, ka pēdējā CREA ziņojumā tā ir 20. vietā ar summu, kas ir krietni zem 1 miljarda eiro, un tagad tā pērk 18% no eksportētās Krievijas naftas).
Krievijas nafta ir jāsūta uz arvien tālākiem tirgiem, šīm piegādēm ir nepieciešams vairāk tankkuģu. Tā ir Krievijas galvenā ievainojamība, atzīmē CREA, jo sankcijas, kas aizliedz apdrošināt kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, būtiski ierobežos tās spēju novirzīt piegādes. Aprīlī-maijā 68% jēlnaftas piegāžu no Krievijas veica ES valstu (Grieķijas tankkuģi vien – 43%), Lielbritānijas un Norvēģijas kuģi. Piegādēs uz Indiju un Tuvajiem Austrumiem to īpatsvars bija vēl lielāks – 80%. Tajā pašā laikā 97% tankkuģu bija apdrošināti tikai trīs valstīs – Lielbritānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, atzīmē CREA.
Attiecīgi pēc apdrošināšanas aizlieguma ieviešanas (lai gan tas notiks pēc sešiem mēnešiem) šādas piegādes ”nonāks zem sitiena”.
