Prezidents Vladimirs Putins ir gatavs vest izsīkuma karu, ticot, ka Rietumi vispirms salūzīs un pārtrauks atbalstīt Ukrainu. Lai to paveiktu, viņš ir gatavs cita starpā izmantot arī ekonomiskos ieročus, piemēram, ostu blokādi, no kurienes Ukraina pašlaik nevar eksportēt savus graudus, kas izraisa pārtikas krīzi attīstības valstīs.
Rietumu līderu mēģinājumi mudināt viņu uz sarunām un problēmas ar embargo Krievijas naftas piegādēm ES Kremlī tiek uzskatītas par vājumu un zīmi, ka Rietumu vienotība Ukrainas atbalstam jau sāk plaisāt. Par to raksta The Washington Post, atsaucoties uz kādu nozīmīgu Krievijas uzņēmēju un amatpersonu.
Putins “tic, ka Rietumu spēki būs izsmelti”, raksta autorei Katrīnai Beltonei, kura 2007.-2013.g. bija Financial Times Maskavas biroja vadītāja, un 2020. gadā izdeva grāmatu “Putina ļaudis. Kā VDK atņēma Krieviju un devās ofensīvā Rietumos”, sacīja Krievijas varas iestādēm pietuvināts miljardieris.
Pēc miljardiera teiktā, Putins nebija gaidījis, ka Rietumu reakcija būs tik spēcīga, “taču tagad viņš cenšas pārspēt situāciju un uzskata, ka ilgtermiņā uzvarēs”. Rietumu līderi ir atkarīgi no vēlētāju viedokļa, un tas “vienu dienu” mainīsies kara radīto, tostarp ekonomisko, problēmu dēļ, tāpēc Putins uzskata, ka laiks ir viņa pusē, stāsta miljardieris:
”Viņš ir ļoti pacietīgs puisis. Viņš var atļauties gaidīt sešus līdz deviņus mēnešus. Viņš var kontrolēt savu sabiedrību daudz stingrāk nekā Rietumi var kontrolēt savējo”.
Nedēļu ilgā ķilda par ES naftas embargo nosacījumiem Kremlī jau tiek uzskatīta par zīmi, ka Rietumvalstu sākotnēji demonstrētā vienotība sāk izjukt. Un nesenā telefonsaruna, kuras laikā Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs mēģināja Putinam izskaidrot, kas patiesībā notiek Ukrainā, un pārliecināt viņu atvērt Ukrainas ostas, šo viedokli tikai nostiprināja. Kad Rietumu līderi zvana Putinam, lai mēģinātu par kaut ko vienoties, “viņš domā, ka viņam ir pārsvars”, sacīja kāda bijusī ASV amatpersona.
Pēc viņa teiktā, Putins, šķiet, liek derības uz to, ka Rietumi “pamirkšķinās pirmie”: “Viņa mērķis iekarot Ukrainu un galu galā Kijivā izlikt Krievijas karogu nav mainījies.”
Naftas embargo ietekme īstermiņā būs niecīga, Beltonai sacīja diplomātiskām aprindām tuvu stāvoša Krievijas amatpersona. Tāpat kā miljardieris, viņš runāja, vēloties palikt anonīms, baidoties no soda:
”Kremlī valda šāds noskaņojums: mēs nevaram zaudēt, lai arī cik tas maksā”.
Vašingtona to saprot. Putina tuvākais mērķis ir nostiprināties Donbasā, mēģināt ielenkt Ukrainas vienības austrumos un pastiprināt kontroli pār ieņemtajiem dienvidu reģioniem – sauszemes “tiltu” uz Krimu, maijā kongresa sēdē sacīja Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinsa. Taču viņš nav atmetis savu ilgtermiņa mērķi pakļaut Ukrainu, un šķiet, ka viņš var izrādīt lielāku izturību, stājoties pretī Rietumiem, viņa piebilda.
Eiropieši tikmēr baidās, ka ostu blokādes izraisītā pārtikas krīze izraisīs nemierus Āfrikā un Tuvajos Austrumos un jaunu bēgļu plūsmu uz Eiropu. Turklāt inflācija eirozonā un ASV pārsniedza 8%, tostarp augsto enerģijas cenu dēļ.
Konfrontācija starp abiem blokiem sākusi parādīties ES – Austrumeiropas un Baltijas valstīs, kas pieprasa nelaist uz kompromisiem ar Putinu un iestājas par stingrāko nostāju pret Krieviju, un vadošajās ekonomikās, piemēram, Francijā, Vācijā un Itālijā, kas ieņem piesardzīgāku pozīciju. Pirmā grupa iestājas par maksimālu militāro palīdzību Ukrainai, otrā baidās piegādāt uzbrukuma un liela darbības rādiusa ieročus, baidoties, ka tas var izraisīt tiešu sadursmi ar Krieviju. Arī Francijas un Vācijas amatpersonas pēdējā laikā izteikušas piesardzīgus aicinājumus rast miermīlīgu konflikta risinājumu.
“Neviens eiropietis nevēlas nebeidzamu karu, kas atasiņos Krieviju, bet tajā pašā laikā kaimiņos valdīs pastāvīga nestabilitāte. Eiropieši vēlas miera līgumu, tiklīdz tiks izpildīti pusēm pieņemami nosacījumi,” komentē bijušais Itālijas vēstnieks NATO Stefano Stefanini.
Riski pieaug visām pusēm, saka Krievijas amatpersona: ”Tas būs ekonomiski, politiski un morāli noplicināšanas karš. Visi gaida kritienu, kad sankciju sekas sāks nopietni ietekmēt”, viņš sacīja Beltonai.
