Kremļa mēģinājumi saņemt palīdzību no Ķīnas, lai pārvarētu Rietumu sankcijas, izvērtās par “aukstu dušu” no Pekinas augstākās vadības.
Ķīna nevēlas pārkāpt ASV un Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus, lai atbalstītu prezidentu Vladimiru Putinu, kurš nonācis visgrūtākajā starptautiskajā izolācijā, vēsta The Washington Post, atsaucoties uz Pekinas un Vašingtonas amatpersonām.
Pēc WaPo teiktā, Maskava pēdējo nedēļu laikā vairākkārt lūgusi ķīniešu palīdzību, taču sarunas norit “smagi” un tās pavada pieaugošs kairinājums Pekinā un vilšanās Kremlī.
Ko tieši Putins prasa no Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina, kuru viņš apmeklēja dažas dienas pirms kara sākuma, publikācijas avoti neprecizē. Viņuprāt, runa ir par Ķīnas puses februāra beigās it kā uzņemto “tirdzniecības saistību” izpildi, kā arī atbalstu finanšu un tehnoloģiju jomās, kuras sankcijas skārušas vissmagāk.
Taču Ķīnas amatpersonas, kas labsirdīgi māj ar galvu, Putinam runājot par “stratēģiskām attiecībām”, patiesībā ir noteikušas nopietnus ierobežojumus tam, ko Pekina var un ko nevar darīt, lai palīdzētu.
“Ķīna ir skaidri paudusi savu nostāju par situāciju Ukrainā un pretlikumīgajām sankcijām pret Krieviju. Mēs saprotam situācijas sarežģītību (Krievijai). Bet mēs nevaram ignorēt mūsu situāciju šajā dialogā. Ķīna vienmēr rīkosies Ķīnas tautas interesēs,” oficiālo nostāju skaidroja kāda Ķīnas amatpersona no WaPo avotiem.
Citi izdevuma sarunu biedri atzīmē, ka Pekina nebija gaidījusi, ka iebrukums Ukrainā, ko Kremlis uztvēra kā uzvarošu zibenskaru, ilgs četrus mēnešus. Pēc viņu teiktā, Sji Dzjiņpins uzdevis sniegt Krievijai finansiālu palīdzību, taču nepārkāpt sankcijas.
Taču šīs vadlīnijas “ir pretrunā viena otrai un ir grūti īstenojamas”, sacīja ASV amatpersona. Pēc viņa teiktā, Maskava atbalstu Ķīnai uzskata par “nepietiekamu”.
Pretēji gaidītajam, Ķīna pēc lielo starptautisko kompāniju aiziešanas un globālo konteinerpārvadātāju tirdzniecības blokādes nepalielināja aprīkojuma piegādi Krievijai: martā Ķīnas portatīvo datoru eksports uz Krieviju samazinājās par 40%, viedtālruņu – par 66%. telekomunikāciju iekārtas – par 98%.
Ķīnas naftas un gāzes uzņēmumiem dots rīkojums apturēt investīcijas Krievijas projektos; IT giganti, tostarp Lenovo Group un Xiaomi, savu darbu Krievijas tirgū slēdza bez reklāmas, un Ķīnas maksājumu sistēma UnionPay atteicās sadarboties ar Krievijas bankām, uz kurām attiecās sankcijas.
Kremlis ir neizpratnē, bet pat Ķīnā nesaprot, ko darīt ar karā iegrimušo, ekonomiski grimstošo Krieviju un velk līdzi tos, kuri nolēmuši kļūt par tās partneri.
“Ilgu laiku Ķīna un Krievija uzturēja normālu sadarbību ekonomikas, tirdzniecības un enerģētikas jomās. Problēma nav tajā, kurš palīdzēs Krievijai apiet sankcijas, bet gan tajā, ka normāls ekonomikas un tirdzniecības apjoms starp Krieviju un Ķīnu ir nolikts zem sitiena bez nepieciešamības,” sacīja Ķīnas vēstniecības Vašingtonā pārstāvis Liu Penju.