Rietumu līderi kā vienu no sankciju mērķiem min nepieciešamību graut to, ko prezidents Džo Baidens nodēvējis par “Putina kara mašīnu”. Tomēr augstās cenas naftai, gāzei un citām precēm, kuru lielākā eksportētāja ir Krievija, turpina darbināt šo iekārtu.
Bloomberg Economics lēš, ka pat tad, ja dažas valstis atsakās iegādāties Krievijas energoresursus vai pakāpeniski tos pārtrauks, Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes šogad sasniegs aptuveni 285 miljardus dolāru, kas ir par vairāk nekā 20% vairāk nekā 2021.gadā.
“Pievienojiet ieņēmumus no citām precēm, un kopumā tas vairāk nekā kompensē 300 miljardu dolāru ārvalstu valūtas rezerves, kas tika iesaldētas sankciju rezultātā,” raksta Bloomberg.
Tiesa, tieši pirms diviem mēnešiem Bloomberg Economics aplēse bija manāmi lielāka – 321 miljards dolāru naftas un gāzes eksporta ieņēmumi, kas ir vairāk nekā par trešdaļu vairāk nekā 2021. gadā.
Tomēr pret valsti vērsto sankciju efektivitāti lielā mērā nosaka tas, vai tiem pievienosies lielākā daļa tās tirdzniecības partneru – pretējā gadījumā pasaules ekonomika šai valstij paliek sasniedzama, uzskata Krievijas Ekonomikas skolas profesore Natālija Volčkova. Un ne visi pievienojās pretKrievijas sankcijām, un ES valstis, lai arī sāka samazināt Krievijas ogļūdeņražu iepirkumus, vienojās par naftas importa embargo un arī tad ar izņēmumiem tikai šonedēļ.
Piemēram, Indija kopš kara sākuma ir iegādājusies vairāk nekā 40 miljonus barelu Krievijas naftas; Tas ir par 20% vairāk nekā visā pagājušajā gadā. Ķīna sākumā bijusi piesardzīga, un lielie valsts uzņēmumi joprojām cenšas neslēgt publiskos darījumus, bet mazās neatkarīgās naftas pārstrādes rūpnīcas eksportē Krievijas naftu. Turklāt Pekina risina sarunas par stratēģisko rezervju iegādi.
Saskaņā ar Vortexa, kas analizē kuģu kustības, maijā no Krievijas uz Eiropas ziemeļrietumiem joprojām ieplūda aptuveni 500 000 barelu diennaktī. Tas ir daudz mazāk nekā pirms kara (1,4 miljoni barelu). Piemēram, piegādes Vidusjūrā ir pieaugušas. Tātad Itālija, pēc Kpler teiktā, no 1. maija līdz 20. maijam saņēma aptuveni 450 000 barelu dienā – vairāk nekā četras reizes vairāk nekā februārī. Daļa naftas nonākusi Turcijā, kas arī palielināja iepirkumus.
Krievijas naftas kompānijas pirmajā ceturksnī saņēmušas lielāko peļņu gandrīz desmit gadu laikā, liecina Sberbank CIB dati. Krievijas ieņēmumi no naftas un naftas produktu eksporta janvārī-aprīlī pieauga par 50%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, līdz 82 miljardiem dolāru, norāda Starptautiskā enerģētikas aģentūra.
Bet joprojām tiek eksportēti:
graudi, kuru cena pasaules tirgū pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim, jo Krievija bloķē Ukrainas ostas un neļauj tai realizēt savu lauksaimniecības produkciju;
gāze, par ko ES valstis kopš 24.februāra Krievijai samaksājušas vairāk nekā 26 miljardus eiro, liecina Enerģētikas un tīra gaisa pētījumu centra dati;
pallādijs un niķelis, kur Krievijai pasaules tirgus daļa ir attiecīgi 45,6% un 5,3% (saskaņā ar JPMorgan aplēsēm 2020. gadam); baidoties no krīzes šo metālu tirgū, Rietumvalstis neievieš sankcijas pret savu vadošo ražotāju Noriļskij niķel un tā galveno īpašnieku Vladimiru Potaņinu;
alumīnijs (Krievijas daļa – 4,2%), kura lielākais piegādātājs ir Rusal, pret kuru vērstās sankcijas 2018.gadā izraisīja krīzi šī metāla tirgū;
mēslošanas līdzekļi, kuru cenas arī ir cēlušās debesīs, cita starpā sankciju dēļ, jo Baltkrievija un Krievija aizņem gandrīz 40% pasaules tirgus, piemēram, potaša mēslojums;
kā arī platīns (15% pasaules tirgus), ogles, tērauds, varš u.c.
Krievijas tekošā konta pārpalikums gada pirmajos četros mēnešos palielinājies vairāk nekā trīs reizes līdz 96 miljardiem dolāru, liecina Krievijas Bankas dati. Lai gan Krievijas imports aprīlī saruka uz pusi, saskaņā ar Starptautisko finanšu institūta (IIF) datiem tik ievērojams pārpalikums galvenokārt ir saistīts ar augstām preču cenām.
IIF galvenais ekonomists Robins Brūkss svētdien tviterī ierakstīja:”Reāli Krieviju var skart tikai energoresursu embargo. Tekošā konta pārpalikuma pieaugumu šogad nosaka divas trešdaļas enerģijas eksporta un tikai vienu trešdaļu importa samazinājums. Jūras sankcijas apturēs tankkuģu naftas piegādes no Krievijas. Vajag tikai politisko gribu”.
Sestā sankciju pakete, par kuru ES valstis vienojās otrdien, paredz ne tikai līdz gada beigām par 90% samazināt Krievijas naftas iepirkumus, bet arī aizliegt apdrošināšanu to pārvadājošajiem kuģiem. Tas ir vēl efektīvāk, saka kuģu brokeri un tirgotāji, jo arī Apvienotā Karaliste ir pievienojusies aizliegumam. Tieši Lielbritānijas apdrošināšanas tirgus dalībnieki Lloyd’s of London nodrošina tankkuģu apdrošināšanu pasaulē par 95% (pēc tonnāžas).
“Šī ES un Apvienotās Karalistes soļa nozīmi nevar pārvērtēt. Apdrošināšanas aizliegums būtu milzīgs trieciens Krievijas iespējām eksportēt naftu. Šī ir viena no bargākajām sankcijām Eiropas arsenālā,” komentēja Helima Krofta, RBC Capital Markets preču stratēģijas direktore.
Bet apdrošināšanas aizliegums stāsies spēkā pēc sešiem mēnešiem. “Ja sankciju mērķis bija apturēt Krievijas karaspēku, tad tas nebija reāli,” saka Jānis Kluge, Vācijas Starptautisko attiecību un drošības institūta vecākais līdzstrādnieks (Bloomberg citēts), Austrumeiropas un Eirāzijas eksperts: ”Krievija joprojām var finansēt karu un kompensēt daļu no zaudējumiem, ko sankcijas nodara tās iedzīvotājiem”.
