Eiropas Savienība, Izraēla un Ēģipte risina sarunas par gāzes piegādēm Eiropai no milzīgajiem Izraēlas ārzonas atradnēm.
ES risina sarunas ar jauniem gāzes piegādātājiem. Eiropas enerģētikas komisāre Kadri Simsone laikrakstam Financial Times sacīja: “Mēs strādājam ar Ēģipti un Izraēlu un, cerams, līdz vasarai noslēgsim ar tām divpusējus līgumus.”
Nav īsti skaidrs, cik tālu ir pavirzījušās sarunas, taču puses aktīvi apspriež piegādes līgumu. Izraēlas gāzes rezerves ievērojami pārsniedz tās pašas vajadzības, un valdība plāno kļūt par galveno piegādātāju Eiropai. “Mēs ceram ieviest diezgan ātru darbplūsmu un panākt pamatlīgumu vasaras laikā,” maija vidū vizītes laikā sacīja Izraēlas Enerģētikas ministrijas ģenerāldirektors Liors Šilats (otrs augstākais amats aģentūrā). urbšanas kuģis Karish laukā, 90 km attālumā no krasta.
Tagad Izraēlas gāze tiek eksportēta pa cauruļvadu tīklu uz Ēģipti un Jordāniju. Saskaņā ar dokumentiem, ko izstrādā ES, Izraēla un Ēģipte, tā tiks sašķidrināta Ēģiptes SDG termināļos Idku un Dumjatas pilsētās un nosūtīta uz Eiropu, ceturtdien ziņoja Bloomberg. Vēl viena iespēja – gāzes vada izbūve uz Eiropu – tiek uzskatīta par ļoti dārgu, turklāt tas prasīs ilgu laiku.
Tiek apsvērta arī iespēja izmantot peldošos LNG termināļus, no kuriem gāzi var nosūtīt tieši no Izraēlas, atzīmē Reuters.
Izraēla tuvāko gadu laikā plāno dubultot gāzes ieguvi – no 20 miljardiem līdz 40 miljardiem kubikmetru. m gadā. Saskaņā ar valsts Enerģētikas ministrijas datiem pierādītās gāzes rezerves sasniedz 921 miljardu kubikmetru. m; Turklāt 9. maijā Lielbritānijas kompānija Energean, kas darbojas Izraēlas šelfā, paziņoja par atradnes atklāšanu, kurā varētu būt vēl 60 miljardi kubikmetru. Visbeidzot, pēc piesardzīgām aplēsēm, iegūstamie, bet vēl neatklātie krājumi var būt 500 miljardi kubikmetru.
Tajā pašā laikā valsts pieprasījums pēc gāzes nākamajos 25 gados nepārsniegs 500 miljardus kubikmetru, norāda ministrija. Tas ir, tos būs iespējams apmierināt pat pašreizējā ražošanas līmenī. Atlikušos apjomus var eksportēt.
Krievija pagājušajā gadā ES piegādāja 155 miljardus kubikmetru. m, nodrošinot 40% no patēriņa. Tagad šis rādītājs ir jau 26%, liecina Eiropas Komisijas dati. Viņa izvirzīja mērķi līdz gada beigām to samazināt līdz 13% un pārtraukt no Krievijas iepirkt aptuveni 100 miljardus kubikmetru, izmantojot tādus pasākumus kā alternatīvas gāzes piegādes, enerģijas taupīšana un atjaunojamās enerģijas attīstība. Šo mērķi var ļoti labi sasniegt, Simsons sacīja FT.
Nav skaidrs, cik ātri Eiropa var palielināt SDG jaudu, lai aizstātu Krievijas gāzi (ideālā gadījumā ES plāno to pilnībā pārtraukt līdz 2027. gadam), norāda nozares amatpersonas. Stīvs Hils, Shell izpildviceprezidents, Pasaules gāzes konferencē sacīja:
Ja mēs pārrēķinām gāzes apjomus, ko Krievija Eiropai pa cauruļvadiem piegādāja 2021. gadā SDG ekvivalentā un pieskaita 2021. gadā Eiropai SDG veidā piegādātos apjomus, tie ir 200 miljoni tonnu LNG ekvivalentā. Tā ir puse no mūsdienu pasaules SDG sektora.
Mainīgās globālās SDG plūsmas rada “dīvainu tirgu,” sacīja Peders Bjērlands, Equinor gāzes nodaļas mārketinga un pārdošanas viceprezidents: dažas Eiropas valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste ar lielo regazifikācijas jaudu, piedzīvo pārprodukciju, savukārt citās, piemēram, kā Vācija, kur nav importēto SDG termināļu – tās trūkums. Tas ir radījis ievērojamu gāzes cenu plaisu: Apvienotajā Karalistē tās ir strauji samazinājušās, savukārt Nīderlandes centrā tās joprojām ir diezgan augstas. Tiesa, martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā uzlēkušas līdz rekordaugstiem līmeņiem, cenas tomēr noslīdēja līdz pirms kara novērotajiem līmeņiem: ja 23.februārī Nīderlandes TTF fjūčeri maksāja gandrīz 90 eiro/MWh, tad izsolē piektdien – 82,5-86. eiro (929-968,6 USD/1000 kubikmetri). Palīdzēja mazināt spriedzi tirgū, tostarp rekordlielās gāzes un elektroenerģijas piegādes no Apvienotās Karalistes uz kontinentu.
Augstās cenas kontinentā rada stimulu investēt infrastruktūrā, lai gan tās izveide prasīs laiku, konferencē sacīja uzņēmuma pārstāvji. Piemēram, Vācija jau būvē SDG termināli un ir iegādājusies peldošās iekārtas SDG uzglabāšanai un regazifikācijai.
Tā ir sacensība ar laiku, saka Maikls Stopards, S&P Global Commodity Insights globālās gāzes stratēģijas direktors:
Mēs uzskatām, ka regazifikācijas iekārtas, iespējams, būs gatavas un darbosies pirms ziemas beigām, bet diez vai līdz sākumam. Tātad situācija ir ļoti nedroša.
Izraēlas Enerģētikas ministrijas pārstāvis Shillat uzskata, ka piegādes no viņa valsts uz Eiropu nesāksies agrākais 2024. gadā. “Sākumā apjomi būs nelieli un [piegādes] lēni, taču tie palielināsies, palielinoties ražošanas un transportēšanas jaudai,” viņš sacīja.