NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iebrūkot Ukrainā, “pieļāva lielu stratēģisku kļūdu”.
Stoltenbergs otrdien, uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, norādīja, ka Putins paredzējis vājināt NATO pie Krievijas robežām, taču viņa rīcība, gluži pretēji, stiprinājusi aliansi. Piemēram, Zviedrija un Somija drīz kļūs par NATO dalībvalstīm. Ģenerālsekretārs pauda pārliecību, ka tas notiks, neskatoties uz Turcijas iebildumiem.
Somijas un Zviedrijas lēmums pieteikties dalībai NATO ir vēsturisks. Tas parāda, ka Eiropas drošību nenoteiks vardarbība un iebiedēšana.
Stoltenbergs nosauca Krievijas režīmu par autoritāru un mudināja pasaules līderus nemainīt ilgtermiņa drošības vajadzības pret īstermiņa ekonomiskajām interesēm.
Viņš norādīja, ka tirdzniecības attiecības ar tādiem režīmiem kā Krievija rada pārmērīgu paļaušanos uz tādām galvenajām precēm kā enerģija.
Brīvība ir svarīgāka par brīvu tirdzniecību. Mūsu vērtību aizsardzība ir svarīgāka par peļņu. Putina karš ar Ukrainu ir iznīcinājis mieru Eiropā. Tas patiešām ir spēles mainītājs. Ne tikai Eiropas drošībai, bet arī globālajai kārtībai.
Pēc Stoltenberga domām, NATO uzdevums ir nodrošināt, lai “šis brutālais, pretīgais karš nepāraugtu pilna mēroga karā Eiropā starp NATO un Krieviju”. Viņš piebilda, ka aliansei ir jānovērš jebkādi “nepareizi aprēķini”, kas varētu iedarbināt tās galveno 5.panta kolektīvās pašaizsardzības mehānismu.