Starptautiskais leģions ir unikāla vienība Ukrainas bruņotajos spēkos, saskaņā ar dažiem ziņojumiem desmitiem tūkstoši trīsdesmit tautību ārzemnieku likumīgi cīnās pret Krievijas Federāciju.
Harkivas apgabalā leģiona kaujinieki piedalījās vairāku Ukrainas ciematu atbrīvošanā. Rietumu ieroči un cilvēki ar Rietumu militāro pieredzi šeit cīnās pret padomju kara skolu un postpadomju ieročiem. Ne visi to var izturēt, bet tie, kas paliek, saka, ka būs ar Ukrainu līdz galam, norāda Ukrainas mediji.
Filipīniešu izcelsmes amerikānis Rads nemaz neizskatās pēc brutāla karotāja – plats smaids, pieklājīgas manieres, pat nevarētu teikt, ka puisis četrus gadus dienējis kā jūras kājnieks. Viņam padodas vairāki ieroču veidi, bet tas, ko viņš neiemācījās ASV jūras kājniekos, to kompensē Ukrainā. “Mana specialitāte? Dažreiz ložmetējs, dažreiz granātmetējs, visu veidu ieroču speciālists. Es pat strādāju ar Javelin. Lietas, kurām Rietumu armijās nepieciešamas nedēļu vai mēnešu apmācības, mēs šeit apgūstam dažu dienu laikā, ”stāsta Rads.
Starptautiskais leģions sastāv no tūkstošiem cilvēku, kas ir apvienoti vairākos bataljonos. Viens no tiem saucas “Volkodav” (Vilku suns), tajā dienē kaujinieki no desmitiem valstu – ASV, Īrijas, Horvātijas, Brazīlijas, Japānas un citām… Galvenos amatus ieņem Ukrainas virsnieki. Leģionāra līgums ar bruņotajiem spēkiem neatšķiras no pamata, izņemot vienu detaļu. “Ir atšķirība. Leģionāram tiek dotas tiesības jebkurā laikā pēc viņa vēlēšanās lauzt līgumu. Leģionāri sastāv no brīvprātīgajiem, tāpēc līgumā ir šāds punkts,” skaidro bataljona komandieris.
Ukrainas pieredze ir unikāla Rietumu militārpersonām. Tomēr realitāte par karu Ukrainā ir sliktāka, nekā gaidīts. Daļa ārzemnieku līgumu lauž pēc pirmās apšaudes. “Pārējie ir garā spēcīgi, fiziski spēcīgi, stingri savā lēmumā aizstāvēt Ukrainu,” piebilst komandieris.
Kriss, bijušais jūras kājnieks, ir viens no šiem cilvēkiem. Viņš uzskata, ka ir paveicies, jo viņš bez skrambas atgriezās no Irākas un izdzīvoja Krievijas raķešu uzbrukuma laikā Javorivas poligonam. “Pēc šīs apšaudes es sev teicu, ka varbūt tagad mana pieredze palīdzēs kaujas laukā izglābt kādu astoņpadsmitgadīgu puisi. Un es arī domāju, ka šis karš ir tā vērts, lai to uzvarētu,” ir pārliecināts leģionārs.
Bruņoto spēku Harkivas brigāde sāk piesaistīt motivētus leģionārus reālām kaujas operācijām. “Mums aiz muguras ir fantastiska komanda, kurai esam pagodināti pievienoties, mēs veiksmīgi dzenam krievus un darīsim savu darbu līdz galam,” saka Kriss.
Ārvalstu kaujinieki plāno dažu dienu laikā sasniegt Ukrainas valsts robežu, uz viņu rēķina jau atbrīvoti daudzi ciemi. Bet jums ir jācīnās ar ienaidnieku, kuram ir vairāk ieroču. Glenu, vienīgo meiteni bataljonā, tas neattur. Viņa nenosoda tos, kuri pameta bataljonu pēc pirmās smagās apšaudes. Bet divdesmit gadus vecā amerikāniete izrādījās daudz drosmīgāka par vecākiem vīriešiem. Tas viss ir par motivāciju. “Ja es būtu Krievijas armijas karavīrs, es apsvērtu, vai pildu likumīgās pavēles. Tie ir nepareizi, tie ir nelikumīgi rīkojumi. Jūs nevarat attaisnoties, vienkārši izpildot rīkojumu, ja rīkojums ir noziedzīgs. Esmu apceļojusi pusi pasaules. Un neviens man nelika to darīt. Es atnācu viņus apturēt. Galu galā tas, ko viņi dara, ir necilvēcīgi, nepareizi un negodīgi, ”saka ārste Glena.
Katrā ziņā, katrs no tiem, kas nolēma palikt kopā ar Ukrainu, var teikt to pašu par sevi.