Uzņēmējs un Tinkoff Bank dibinātājs Oļegs Tinkovs sacīja, ka vairāk nekā puse no Krievijas Forbes top 20 miljardieriem ir pret karu ar Ukrainu. To viņš teica intervijā Jurijam Dudjam
No Forbes top 20 es personīgi runāju ar 12. Visi mani atbalsta. Vienprātība ir pilnīga.
Pēc Tinkova teiktā, miljardieri atbalsta “visus viņa paziņojumus un ierakstus”, taču viņi klusē, jo baidās par savu biznesu. Tajā pašā laikā daži saka, ka nevēlas atmaskot desmitiem tūkstošu savu darbinieku, bet citi vienkārši uzskata pretkara izteikumus par bezjēdzīgiem un neko neietekmējošiem.
Tinkovs atzīmēja, ka pret karu iebilst arī augsta ranga Kremļa pārstāvji. Viņš atgādināja savu draudzību ar Krievijas Federācijas prezidenta preses sekretāru Dmitriju Peskovu. Tinkovs sacīja, ka pēdējo reizi ar viņu runājis divas nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Visa Putina svīta, arī Dmitrijs Peskovs, lieliski saprot, kas notiek. Es saprotu: viņi ir pret šo karu. Un to ir grūti nepamanīt: pēc sejām, pēc formulējuma, pēc visa.
Pats Tinkovs atkal runāja par Krievijas karu pret Ukrainu. Pirms intervijas viņš to bija izdarījis divas reizes savā Instagram*. Jaunākā publikācija izraisīja plašu sabiedrības rezonansi. Tajā viņš norādīja, ka neredz “nevienu labuma guvēju no šī trakā kara”, kā arī prātoja: “kā armijā būs labi, ja viss pārējais valstī ir sūdi”.
Tinkovs Dudjam teica, ka “mēs visi esam vainīgi pie šīs ******* [šausmas], visa Krievija ir svaidīta ar šiem sūdiem”. Viņš uzskata, ka krievi “lielākoties patiešām vēlas šo karu”, jo “nevar būt tik daudz botu”. Tinkovs piebilda, ka pat viņa 85 gadus vecā māte, kura dzīvo Sibīrijā, runā par “Banderu un kodollaboratorijām” Ukrainā. Un, skatoties uz to visu, viņš vienkārši nevarēja klusēt.
Jūs redzat, ka bērni, sievietes, cilvēki vienkārši mirst. Viņus vienkārši nogalina mūsu krievu armija. Un pats galvenais, nav skaidrs, kāpēc. Es vienkārši nevarēju neko pateikt pēc tā, ko piedzīvoju. Jūs varat nomirt no vēža, bet nomirt no bumbas tikai tāpēc, ka dzīvojat Ukrainā. Kā tas var būt 21. gadsimtā?
Tajā pašā laikā Tinkovs sacīja, ka viņam “nav morālu tiesību nosodīt tos, kas tagad atrodas Krievijā – viņi baidās”, un tāpēc klusē. Viņš saprot, ka “cilvēkiem nav kur iet, viņiem nav mājas ārzemēs, nav darba”. Uzņēmējs atzīmēja, ka pat viņam bija bail, taču tomēr nolēma izteikties.
Es pazaudēju 9 miljardus, bet es domāju, ka labāk ir mirt ar labu karmu, jo mēs visi mirsim. Bet es gribu nomirt ar cieņu, lai ģimene atceras un bērni lepni.
Tinkovs komentēja savu paziņojumu, ka, lai izbeigtu karu, Rietumiem ir jālaiž Putins vaļā. Pēc viņa domām, Putins ir “iespiests stūrī”, un, ja Rietumi garantētu viņa drošību, iespējams, tas palīdzētu apturēt asinsizliešanu. Ja Putinu “sāks satriekt”, tad tas draud ar kodolkaru, uzskata uzņēmējs. Vienlaikus Tinkovs piebilda, ka nav politiķis un varētu kļūdīties.
Par kļūdu Tinkovs nosauca arī savu priekšlikumu kronēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Uzņēmējs piedāvāja “svaidīt viņu valstībā” 2017. gadā.
Es pieļāvu kļūdu. Vai es varu kļūdīties vienu reizi? Vai es varu to piedot? Nepareizi. Nāc, es atvainojos visiem par šo frāzi.
Pēc uzņēmēja domām, kopumā tas bija “liels sarkasms”, taču viņš to izteica neveiksmīgi, un cilvēki to nesaprata. Tomēr Tinkovs ir pārliecināts, ka Krievijai monarhija joprojām ir labākā valdības forma, jo demokrātija šeit “neiesakņojas”.
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka karalim un viņa ģimenes locekļiem ir jāveic tikai reprezentatīvas funkcijas. Reālā vara būtu jāpiešķir valdībai, kura nodarbosies ar valsts ekonomikas attīstību. Tinkovs ierosināja, ka Sberbank vadītājs Germans Grefs varētu kļūt par premjerministru, Kontu palātas priekšsēdētājs Aleksejs Kudrins, finanšu ministrs. Savā amatā jāpaliek arī Centrālās bankas vadītājai Elvīrai Nabiuļinai.
Tinkovs piebilda, ka viņš “nekad nav devies” pie Putina un ar viņu nav ticies. Vienīgā reize, kad viņš viņu redzēja klātienē, bija tad, kad viņš ieradās viņa restorānā 1999. gadā.
Vienlaikus uzņēmējs stāstīja, ka piedalījies protesta akcijā 2012.gada 5.martā Puškina laukumā – dienu pēc Putina ievēlēšanas, kad sākās viņa trešais prezidenta termiņš.
Pēc Tinkova domām, Putins par viņu pat neinteresējas.
Putins, visticamāk, pat nesaprot, ka es eksistēju. Viņš droši vien dzird, ka Tinkovs ir kaut kur. Tas tā nav, viņi ir kaut kur kosmosā. Nedomāju, ka viņu šis Tinkovs interesē.
Aprīļa beigās Tinkovs pārdeva miljardiera Vladimira Potaņina vadītajam uzņēmumam Interros 35% Tinkoff Bank mātesuzņēmuma TCS Group Holding akciju. Darījuma summu uzņēmējs nosauca par “pensiem”, taču neizpaušanas līguma dēļ neatklāja.
Mediji rakstīja, ka Tinkovs saņēmis tikai 3% no uzņēmuma tirgus vērtības, lai gan viņa akcijas bijušas vairāk nekā 2 miljardu vērtībā. Pēc uzņēmēja teiktā, viņš sapratis, ka banka tiks apdraudēta, un marta sākumā sācis meklēt pircēju.
Potaņins ir labs puisis. Viņš teica: “Tik un tik dodu.” Kapeikas. Absolūtas kapeikas. Es teicu: “Labi, pārskaitiet.” Un viņi man samaksāja nākamajā dienā. Pārdevu pēc paša vēlēšanās, un cena nebija tāda, kādu vēlētos.
24. martā Tinkovs nonāca zem Lielbritānijas sankcijām. Taču, pēc uzņēmēja teiktā, viņam nav un nekad nav bijis bankas konta vai nekustamā īpašuma Londonā. Vienlaikus Tinkovs pret viņu vērstās Lielbritānijas sankcijas nosauca par tehnisku kļūdu. Viņš paziņoja, ka “nekad nav sadarbojies” un cer, ka briti to pārskatīs un svītros no melnā saraksta.
Sankcijas bija vērstas pret Krievijas finanšu sektoru, un tobrīd uzņēmējs vēl bija Tinkoff Bank līdzīpašnieks, lai gan to nekontrolēja un nepārvaldīja. Viņš Krievijā nav bijis trīs gadus. Ārzemēs viņš ārstējas no leikēmijas. Pēc viņa teiktā, tagad viņa izredzes izdzīvot ir 50/50.
Tinkovs atzina, ka varētu nekad neatgriezties Krievijā.
Putina vadībā es, protams, neredzu izeju. Kā man iet? Lai mani slimu… Tās nav Amerikas tiesas. Viņi mani tiesās tieši lidostā.
Uzņēmējam ir Kipras pase, taču viņš diez vai var pierast pie domas, ka vairs nevarēs nokļūt dzimtenē, it īpaši pie tēva kapa.
Tagad Tinkovs dzīvo Itālijā. Pēc pretkara izteikumiem viņš bija spiests nolīgt divus miesassargus. Pēc uzņēmēja domām, viņam un viņa ģimenei ir jāpierod pie jaunās realitātes, kad viņa dzīvību apdraud ne tikai vēzis, bet arī pavisam reāli cilvēki.