Vidējā naftas ieguve dienā Krievijā aprīlī sasniedza 9,14 miljonus barelu, teikts S&P Global Platts ziņojumā par situāciju OPEC+ valstīs. Saskaņā ar uzņēmuma datiem mēneša laikā tas samazinājās par 900 000 bareliem dienā (bpd)
Pirms iebrukuma Ukrainā Krievija saražoja 11 miljonus barelu naftas dienā; tādējādi kumulatīvais ražošanas samazinājums jau ir 17%. Un tas var turpināties, jo lielie naftas tirgotāji no maija vidus pārtrauks sadarbību ar Krieviju.
Pēc kara sākuma ASV nekavējoties noteica embargo Krievijas naftas iegādei, savukārt Lielbritānija grasās tos anulēt līdz gada beigām. Neskatoties uz to, ka no Eiropas Savienības puses nav oficiāla aizlieguma (tagad tiek apspriesta Krievijas naftas noraidīšana sestās sankciju paketes ietvaros), daudzas valstis un uzņēmumi paši ir sākuši atteikties no sadarbības ar Krieviju.
Līdz ar to Krievijas naftas iepirkumi un tās ieguve valstī sāka samazināties, taču aplēses par šīs parādības apmēriem atšķiras. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra martā prognozēja kritumu par 3 miljoniem barelu no aprīļa (tas acīmredzot nenotika), tagad tā sagaida līdzīgu samazinājumu no maija. Preču datu sniedzējs un analītiķi Kpler nesen rakstīja, ka Krievijas ieguve jau ir samazinājusies par 1 miljonu barelu līdz 10,05 miljoniem barelu dienā. Pēc Kplera aprēķiniem, pēc embargo noteikšanas ES pārtrauks iepirkt aptuveni 1,5 miljonus barelu dienā, bet aptuveni 500 000 barelu šāda apjoma Krievija varēs novirzīt uz Indiju. Rezultātā Kpler paredz, ka līdz gada beigām ieguves apjoms samazināsies līdz 9 miljoniem barelu.
Tomēr S&P Global Platts, viens no vecākajiem naftas un izejvielu analītiķiem, uzskata, ka šis līmenis ir gandrīz sasniegts:
Krievijas produkcija aprīlī samazinājās līdz 9,14 miljoniem bpd, kas ir krietni zem tās [OPEC+] kvotas 10,44 miljoniem bpd. Paredzams, ka ražošana turpinās samazināties, ES gatavojoties noteikt embargo naftai no valsts, lai ierobežotu tās ieņēmumus.
ES ir samaksājusi Krievijai 24,6 miljardus eiro par naftas piegādēm kopš kara sākuma, liecina Enerģētikas un tīra gaisa izpētes centra dati, kas veic reāllaika aprēķinus.
Krievija nebūt nav vienīgā OPEC+ valsts, kas nevar izpildīt piegādes kvotu, lai gan citām valstīm ir dažādi iemesli. Piemēram, ražošana Kazahstānā tika samazināta par 220 000 barelu līdz 1,33 miljoniem barelu dienā, jo notika avārija jūras terminālī netālu no Novorosijskas. Bojāta Kaspijas cauruļvadu konsorcija (CPC) cauruļvadu sistēma, caur kuru iet 80% no Kazahstānas eksportētās naftas. Taču līdz aprīļa beigām piegādes šeit atgriezās normālā līmenī, atzīmē S&P Global Platts.
Naftas karteļa valstis palielināja ieguvi tikai par 70 000 barelu. Rezultātā reālā OPEC+ produkcija atpalika no kvotām par rekordlieliem 2,59 miljoniem barelu dienā, jo 13 no 19 valstīm nespēja pilnībā izpildīt šīs kvotas, secināts S&P Global Platts pētījumā.
Sarunas par naftas embargo ieviešanu ES iestrēga Ungārijas pretestības dēļ, kas vairāk nekā 60% apmērā ir atkarīga no naftas piegādēm no Krievijas. Taču arī bez jauniem ierobežojumiem Krievijas naftas iepirkumi varētu tikt samazināti no 15.maija – no šī datuma līdzšinējās ES sankcijas liedz darījumos ar Krievijas valsts uzņēmumiem. Tikmēr naftas nozarē Rosņeftj ir lielākais ražotājs. “Mēs esam gandrīz sasnieguši datumu, kad starptautiskā banku sistēma vienkārši nespēs apstrādāt maksājumus par labu Krievijas organizācijām,” nesen sacīja viena no pasaules vadošajām naftas tirgotājiem Vitol Group Āzijas operāciju direktors Maiks Mullers. Pat kompānijām, kas līdz šim ir veikušas tirdzniecību ar Krievijas naftu, pildot savas iepriekšējās līgumsaistības, no šī datuma sāksies “cita realitāte”, sacīja Mullers.