Aleksandrs Lukašenko uzskata, ka pastāv vairāki scenāriji karam pret Baltkrieviju. Tie visi tiek izstrādāti reakcijas spēku pārbaudes ietvaros. Par to viņš paziņoja, tiekoties ar militārpersonām 10.maijā, vēsta viņa preses dienests.
Pēc Lukašenko teiktā, bruņoto spēku reakcijas spēku pēkšņās pārbaudes, kas notiek kopš 4.maija, jēga ir Baltkrievijai “kara gadījumā negaidīti atsaukt vienības”.
“Iedomājieties agresiju. Kā tas tiks darīts? No rietumu vai dienvidu teritorijas? Mēs redzam vairākus scenārijus. Un pēc šiem scenārijiem, ja, nedod Dievs, notikumi šādi attīstās, mums ir jāreaģē,” viņš sacīja.
Viņš skaidroja, ka šādas notikumu attīstības gadījumā ir paredzēta tūlītēja bruņoto spēku apakšvienību un vienību virzīšana uz noteiktiem rajoniem, ceļu un potenciālā ienaidnieka pārvietošanās virzienu bloķēšana un citas darbības.
“Mums objektīvi jāredz, kas notiek Baltkrievijas teritorijā un ap to. Jo, ja mēs neadekvāti novērtēsim situāciju un plānojam savu rīcību, mēs izskatīsimies bāli jebkurā sadursmē, jebkurā konfliktsituācijā,” viņš teica.
Lukašenk0 tikšanās laikā atkārtoti pauda bažas par NATO valstu kontingenta palielināšanu Polijā, Lietuvā un Latvijā, kā arī tur notiekošajām mācībām.
“Mēs zinām, ka NATO ir sākusi liela mēroga mācības pie mūsu robežām. Un viltojumi, argumenti, pieņēmumi parādās dažādi, mēs to neslēpjam. Žurnālisti jau man par to jautā. Agrāk to bija 3000, tagad pie mūsu robežām ir mazāk nekā 40 000 cilvēku, un viņi rīko plašas mācības. Es nekad neslēpos un neslēpju: aizsardzības ministram, ģenerālštābam ir dots uzdevums – mums viss ir jāparedz, – viņš teica.
Pēc Lukašenko domām, šodien jāspicē ausis
“Nevienam nevajadzētu mūs pārsteigt. Pēdējā kara mācība. Mēs neesam agresori, mēs nevienam negrasāmies uzbrukt. Bet šaujampulveris ne tikai jātur sauss nākotnei, bet arī šodien jāspicē ausis. Mums ir jāredz, ko mūsu konkurenti dara pie mūsu robežām (es to saku atklāti, lai viņi saprastu), un jāreaģē,” viņš piebilda.
Uzsvērsim, ka naratīvu par agresīvo Poliju Baltkrievijas valsts mediji aktīvi izmanto jau kopš pagājušā gada rudens. Patiešām, pagājušajā gadā Polija palielināja savu militāro klātbūtni uz robežas ar Baltkrieviju. Tas noticis pēc straujas migrantu plūsmas pieauguma no Tuvajiem Austrumiem, kurus, pēc Rietumu politiķu domām, oficiālā Minska ieveda valstī ar mērķi tālākai nelikumīgai pārvietošanai uz ES.
Atgādināsim, ka NATO aktivitātes palielināšanās uz alianses austrumu robežas tiek saistīta ar Krievijas agresiju Ukrainā. Pēc kara sākuma organizācijas dalībvalstis paziņoja, ka stiprinās savas austrumu robežas saistībā ar iespējamiem Krievijas uzbrukuma draudiem.