Krievijas zirņu audzētājiem, galvenokārt no Sibīrijas, Rietumu sankciju dēļ draud liela tirgus zaudēšana. Lai no tā izvairītos, valdībai tika lūgts paātrināt tirdzniecības sarunas ar Ķīnu, kur šāda veida pākšaugus aktīvi izmanto pārtikā.
Sibīrijas graudu konsorcija asociācija vērsās pēc atbalsta pie premjerministra Mihaila Mišustina, jo problēma ir jārisina tuvākajā laikā.
Iepriekš Sibīrijas zemnieki zirņus eksportēja galvenokārt uz Baltijas valstīm: 100 no 151 tonnas (73%) Sibīrijā audzētās produkcijas 2021.gadā tika nosūtītas uz Lietuvu un Latviju. Tagad šīs valstis tiek atzītas par nedraudzīgām, un tirdzniecība ar Eiropu tiek pārtraukta.
Asociācija norādīja, ka pēdējo četru gadu laikā Ķīna ir dubultojusi kaltēto zirņu iepirkumus. Tā patēriņu valstī nodrošina 68% no Kanādas un ASV importa, savukārt Krievijas zirņu piegādātājiem Ķīnas tirgus joprojām ir slēgts. “Rosseļhoznadzor” un Ķīnas Galvenā muitas pārvalde apspriež piegāžu pārbaudes un karantīnas prasību ievērošanu.
Saskaņā ar Lauksaimniecības tirgus pētījumu institūta (IKAR) datiem laika posmā no 2021. gada jūnija līdz 2022. gada jūnijam reģistrēts rekordliels zirņu eksports no Krievijas Federācijas. 2021.gada jūlijā-decembrī eksportēti 870 tūkstoši tonnu, kas ir par 70% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā. Arī zirņu raža valstī pieauga un sasniedza augstāko līmeni kopš 90. gadu vidus. Galvenie Krievijas zirņu pircēji ir Turcija, Pakistāna, Bangladeša, Itālija un Latvija.
Krievija ir viena no lielākajām lauksaimniecības produktu, galvenokārt kviešu, eksportētājām pasaulē. 2021. gadā valsts uz ārvalstīm eksportēja 71,1 miljonu tonnu lauksaimniecības produktu 37,7 miljardu dolāru vērtībā.