Šķiet, ka Kremļa cerības uz Ķīnas palīdzību Rietumu sankciju pārvarēšanā ir sagrautas. Ķīnas tehnoloģiju giganti pēc kara uzliesmojuma krasi samazināja piegādes Krievijai. Martā, salīdzinot ar februāri, portatīvo datoru imports samazinājies par 40%, viedtālruņu – par 66%, telekomunikāciju iekārtu – par 98%, vēsta laikraksts The Wall Street Journal, atsaucoties uz Ķīnas muitas datiem.
Sekojot naftas un gāzes kompānijām, kas atteicās palielināt Krievijas izejvielu iepirkumus, “nazis mugurā” nāca no tiem, no kuriem Maskava to vismazāk gaidīja.
Ķīnas ražotāji, kuriem bija paredzēts aizstāt jebkuru importēto elektroniku, ierobežo savu darbu Krievijas tirgū, taču atšķirībā no Rietumu uzņēmumiem viņi to nevēlas reklamēt. Starp šādiem “klusajiem iebildumiem” ir Lenovo Group un Xiaomi, avoti sacīja WSJ.
Viņuprāt, uz ķīniešiem ir izdarīts spiediens no amerikāņu pusvadītāju piegādātāju puses, kuriem sankcijas aizliedz pārdot produkciju Krievijai. Ķīnieši nevar atteikties, un viņus “var saprast,” saka Canalys vadītājs Stīvs Brazers: žetonu zaudēšana no ASV “viņiem būtu katastrofa”.
Marta beigās Huawei pārtrauca slēgt jaunus līgumus par tīkla iekārtu un sīkrīku piegādi Krievijā, bet aprīlī nosūtīja vietējā biroja darbiniekus atvaļinājumā. Uzņēmums, kas veido 30-40% no visām bāzes stacijām, kas darbojas Krievijas Federācijā, “bija gandrīz pirmais, kas apturēja pasūtījumus pēc sankcijām”, aģentūrai Forbes sacīja viņai tuvs avots.
Pusotru mēnesi vēlāk Ķīnas maksājumu sistēma UnionPay atteicās sadarboties ar bankām, uz kurām attiecās sankcijas. Sberbank, VTB, Otkritie un Alfa-Bank tika liegta karšu izsniegšana, kas varētu kļūt par pēdējo “logu” uz pasauli saviem klientiem.
ASV rūpējas, lai Ķīna un citas valstis nepalīdz Krievijai apiet Rietumu sankcijas, un ir gandarītas par Pekinas līdzšinējo uzvedību, aģentūrai Reuters sacīja augsta ranga ASV amatpersonas. Viņuprāt, pagaidām ASV nesaskata Ķīnas palīdzības Kremlim pazīmes, lai gan šādi lūgumi saņemti no Maskavas.
Kopējais eksports no Ķīnas uz Krieviju martā sasniedza 3,8 miljardus ASV dolāru, kas ir vairāk nekā puse no janvāra līdz februāra rādītājiem (apmēram 8 miljardi ASV dolāru mēnesī). Salīdzinot ar 2021.gada pēdējo mēnešu vidējo vērtību, kritums bijis aptuveni par trešdaļu, liecina oficiālā statistika.
Gada griezumā Ķīnas eksports samazinājās pieticīgāk (par 7,7%), taču ar to pietika, lai gala apjoms būtu zemākais kopš 2020. gada maija, kad globālā tirdzniecība cieta no bloķēšanas, slēgtām robežām un pārrautām piegādes ķēdēm.
Viens no iemesliem ir problēmas ar maksājumiem, norāda baņķieris no lielas Krievijas valsts bankas: Ķīnas bankas nav sliecas atstāt novārtā ASV un Eiropas sankcijas, jo baidās no sekundāriem pasākumiem.
