Vairāk nekā 40 valstu aizsardzības ministriju vadītāji tikšanās laikā Vācijā militārajā bāzē Ramšteinā vienojās izveidot jaunu starptautisku aizsardzības koalīciju Ukrainas atbalstam. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins tikšanos nosauca par vēsturisku un konstruktīvu.
Delegātu vidū bija pārstāvji no NATO valstīm un to sabiedrotajiem – Japānas, Dienvidkorejas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Izraēlas, Kataras, Jordānijas, Kenijas, Libērijas, Tunisijas un Marokas. Viņi pārrunāja, kā valstis koordinēs militāro palīdzību Kijivai tagad un nākotnē. Kontaktgrupa tiksies katru mēnesi.
Pasākuma laikā Vācija paziņoja par lēmumu piegādāt Ukrainai smago bruņojumu un nodos 50 pašpiedziņas pretgaisa lielgabalus Gepard. Valsts gatavojas finansēt tā dēvētās apļveida piegādes, kurās Berlīne par saviem līdzekļiem kompensēs militārās tehnikas deficītu Austrumeiropā, kas nosūtīs Ukrainai daļu no padomju laika krājumiem. Vācija arī grasās savā teritorijā apmācīt Ukrainas militārpersonas izmantot Rietumu ieročus.
“Tas ir svarīgs progress. Tomēr mēs nevaram tērēt laiku. Nākamās nedēļas būs izšķirošas Ukrainai, mums jāvirzās šī kara ātrumā,” uzsvēra Loids Ostins, norādot, ka ir pārliecināts par Ukrainas spēju uzvarēt.
Iepriekš vācu prese rakstīja, ka Vācija apsver iespēju pārvest uz Kijivu kājnieku kaujas mašīnu Marder un veco modeļu tankus Leopard. Pagaidām nav zināms, vai piegādes būs.
26.aprīlī Kanāda paziņoja par gatavību Ukrainai nodot astoņus bruņutransportierus, pirms tam Lielbritānija gatavojās nosūtīt pretgaisa ieročus.
Citi līgumi par ieročiem sanāksmē netika atklāti, tomēr Ukrainas aizsardzības ministrs Aleksejs Rezņikovs savā tviterī sniedza valsts pieprasīto ieroču sarakstu. Tajā ietilpa pretgaisa aizsardzības un dronu sistēmas, artilērijas sistēmas, reaktīvās raķešu sistēmas, tanki, bruņutransportieri, kājnieku kaujas mašīnas, kaujas lidmašīnas un pretkuģu raķetes.