Bezprecedenta Rietumu sankcijas, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā, sola Krievijas ekonomikai ilgu un sāpīgu lejupslīdi, ko pavadīs regress, atpalicība no attīstītajām valstīm un biznesa prakses atgriešanās no 90. gadiem.
Šāds vērtējums sniegts Krievijas Bankas Pētniecības un prognožu departamenta aprīļa ziņojumā “Par ko liecina tendences”.
Lejupslīdes mērogs, ko piedzīvos ekonomika, būs daudz dziļāks un ilgāks nekā 2020. gada koronavīrusa recesija, Centrālā banka brīdina: papildus tiešajām sankcijām Rietumu uzņēmumu rīcība, kas masveidā pamet Krievijas tirgu, pārtrauc piegādes un pārtrauc piegādes biznesa saites, ietekmē.
Šādos apstākļos veselas nozares atrodas uz ražošanas ķēžu “paralīzes” robežas. Tajā pašā laikā “pat augsta lokalizācijas pakāpe var nepalīdzēt, ja trūkstošie komponenti ir unikāli un tos nevar viegli aizstāt,” raksta Centrālā banka: “Tas galvenokārt rada riskus mašīnbūves un elektronikas nozarēm.”
“Krievijas ekonomikas strukturālo transformāciju ieilgušo ārējo ierobežojumu kontekstā pavadīs tehnoloģiska regresija, jau tā zemā tehnoloģiskā līmeņa pazemināšanās un pieaugoša atšķirība no OECD attīstītajām ekonomikām, brīdina Centrālās bankas analītiķi.
Tajā pašā laikā ātra izeja no situācijas nav paredzēta: lai izveidotu savu ražošanu, ir vajadzīgas jaudas, kas vēl nav pieejamas, un to izveidei atkal ir nepieciešams tehnoloģiju un iekārtu imports. “Tāpēc šajā posmā nevajadzētu sagaidīt strauju aizstājējproduktu ražošanas pieaugumu,” teikts regulatora ziņojumā.
Izzūdošās patēriņa preces, pēc Centrālās bankas domām, var daļēji aizstāt. “Palielināsies mazo ārējās tirdzniecības starpnieku un “ar somām piegādes” mazo uzņēmumu loma,” prognozē regulators. Mēs runājam par pirmo pēcpadomju gadu praksi, kad krievi masveidā brauca uz Turciju un Ķīnu pēc patēriņa precēm un pēc tam pārdeva tās milzu apģērbu tirgos.
Tomēr “nelieli iepirkumu apjomi un loģistikas sarežģījumi izraisīs šāda importa izmaksu pieaugumu un nespēju pilnībā aizstāt tradicionālos piegādātājus,” brīdina Centrālā banka.
Regulatora aptaujātie analītiķi aprīlī pazemināja savas prognozes par Krievijas ekonomiku. Tagad viņi gaida IKP kritumu nevis par 8%, bet par 9,2% – rekords kopš 1994.gada.
Inflācijas novērtējums tika paaugstināts līdz 22%, savukārt daži pesimisti pieļauj 35%, kas ir maksimums kopš 1999.gada.