Daži elites pārstāvji baidās, ka iebrukums bija katastrofāla kļūda, taču saka, ka Krievijas prezidents nepiekāpsies un viņam nedraud varas zaudēšana. Par to šodien raksta Bloomberg (Šeit) un zemāk varat izlasīt raksta tulkojumu.
Gandrīz astoņas nedēļas pēc tam, kad Vladimirs Putins nosūtīja karaspēku uz Ukrainu, pieaugot militārajiem zaudējumiem un Krievijai saskaroties ar nepieredzētu starptautisku izolāciju, neliels, bet augošs Kremļa vadošo personu skaits klusi apšauba viņa lēmumu sākt karu.
Varas virsotnē esošo kritiķu rindas joprojām ir ierobežotas, sadalītas augsta līmeņa amatos valdībā un valsts pārvaldītajā biznesā. Viņi uzskata, ka iebrukums bija katastrofāla kļūda, kas atvedīs valsti uz gadiem, uzskata desmit cilvēki, kuriem ir tiešas zināšanas par situāciju. Visi runāja, vēloties palikt anonīmi, pārāk baidoties no atriebības, lai komentētu publiski.
Pagaidām šie cilvēki neredz iespēju, ka Krievijas prezidents mainīs kursu, un nav nekādu izredžu viņam mest izaicinājumu. Arvien vairāk paļaujoties uz sašaurinātu stingrās līnijas padomnieku loku, Putins ir noraidījis citu amatpersonu mēģinājumus brīdināt viņu par kropļojošajām ekonomiskajām un politiskajām izmaksām, viņi sacīja.
Daži sacīja, ka arvien vairāk piekrīt ASV izlūkdienesta amatpersonu paustajām bažām, ka Putins varētu pievērsties ierobežotai kodolieroču izmantošanai, ja kampaņa, kuru viņš uzskata par savu vēsturisko misiju, piedzīvos neveiksmi.
Protams, liela daļa Krievijas elites joprojām atbalsta Putina karu, un daudzi iekšēji publiski un privāti pieņem Kremļa naratīvu, ka konflikts ar Rietumiem ir neizbēgams un ka ekonomika pielāgosies plašajām ASV un ASV noteiktajām sankcijām. tās sabiedrotie. Un sabiedrības atbalsts joprojām ir spēcīgs, jo sākotnējais šoks un sankciju radītie traucējumi ir devuši vietu savā veidā sirreālai stabilitātei Krievijā.
Tomēr arvien vairāk cilvēku ir sākuši uzskatīt, ka Putina apņemšanās turpināt iebrukumu nolems Krieviju gadiem ilgai izolācijai un paaugstinātai spriedzei, kas padarīs tās ekonomiku kroplu, tās drošību apdraudētu un globālo ietekmi. Daži biznesa magnāti ir nākuši klajā ar slēptiem paziņojumiem, apšaubot Kremļa stratēģiju, taču daudzi ietekmīgi spēlētāji pārāk baidās no arvien plašākas domstarpību apkarošanas, lai savas bažas paustu publiski.
Skeptiķus pārsteidza ASV un to sabiedroto reakcijas ātrums un plašums, jo sankcijas iesaldēja pusi no centrālās bankas 640 miljardu dolāru rezervēm un ārvalstu uzņēmumi atteicās no gadu desmitiem ilgām investīcijām, lai gandrīz vienas nakts laikā pārtrauktu operācijas, kā arī militārā atbalsta paplašināšana Kijivai, kas palīdz tās spēkiem mazināt Krievijas virzību uz priekšu.
Augstākās amatpersonas ir mēģinājušas paskaidrot prezidentam, ka sankciju ekonomiskā ietekme būs postoša, dzēšot divus gadu desmitus ilgušo izaugsmi un augstāku dzīves līmeni, ko Putins bija nodrošinājis savas valdīšanas laikā, uzskata cilvēki, kas pārzina situāciju.
Putins noraidīja brīdinājumus, sakot, ka, lai gan Krievija maksās milzīgas izmaksas, Rietumi viņam nav atstājuši citu alternatīvu, kā tikai karot, sacīja cilvēki. Putins publiski saka, ka “ekonomiskais zibenskars” ir izgāzies un ekonomika pielāgosies.
Prezidents joprojām ir pārliecināts, ka sabiedrība ir viņam aiz muguras, un krievi ir gatavi izturēt gadiem ilgus upurus viņa nacionālās diženuma vīzijas dēļ. Ar stingras kapitāla kontroles palīdzību rublis ir atguvis lielāko daļu sākotnējo zaudējumu, un, lai gan inflācija ir pieaugusi, ekonomiskie traucējumi līdz šim joprojām ir salīdzinoši ierobežoti.
Putins ir apņēmības pilns turpināt cīņu, pat ja Kremlim bija jāsamazina savas ambīcijas no ātras, plašas lielas valsts daļas pārņemšanas līdz nogurdinošai cīņai par Donbasa reģionu austrumos. Saskaņā ar šo viedokli, samierinoties ar mazāku cenu, Krievija būtu bezcerīgi neaizsargāta un vāja, saskaroties ar draudiem, ko rada ASV un tās sabiedrotie.
Pēc divu cilvēku domām, dažu nedēļu laikā kopš iebrukuma sākuma Putina padomnieku un kontaktu loks ir vēl vairāk sašaurinājies no ierobežotās stingrās līnijas piekritēju grupas, ar kuru viņš regulāri konsultējies iepriekš. Lēmumu par iebrukumu pieņēma Putins un tikai saujiņa ”vanagu”, tostarp aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs un Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, sacīja šie cilvēki.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs nekavējoties neatbildēja uz lūgumu komentēt šo rakstu. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien publiskotajā intervijā nesniedza tiešu atbildi uz vairākkārtējiem jautājumiem par to, vai Krievija Ukrainā varētu izmantot kodolieročus.
Kritiķi nesaskata nekādas pazīmes, ka Putins vēl ir gatavs apsvērt iespēju pārtraukt iebrukumu, ņemot vērā zaudējumus, vai piekāpties, lai panāktu pamieru. Ņemot vērā viņa pilnīgu dominēšanu politiskajā sistēmā, alternatīvie uzskati iesakņojas tikai privāti.
Ierobežotā informācija veicināja Kremļa kļūdainus aprēķinus ofensīvas pirmajās dienās, solot plašāku atbalstu Ukrainas karaspēka un amatpersonu vidū, kā arī ātrāku militāro progresu, sacīja cilvēki, kuriem ir lietas. Krievijas līderis arī nenovērtēja savu Ukrainas kolēģi, sākotnēji uzskatot viņu par vāju.
Miljardierim Romānam Abramovičam, kurš palīdzējis līdz šim neveiksmīgajās miera sarunās, Putinam bija jāatgādina viņa pārliecība, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, bijušais komēdiju aktieris, aizbēgs no valsts, tiklīdz iebrukums sāksies, uzskata cilvēki, kas pazīstami ar šādām sarunām.
Kā norāda Krievijas drošības dienestu eksperts Andrejs Soldatovs, galvenajā VDK pēctecē Federālajā drošības dienestā pieaug neapmierinātība ar līdzšinējo iebrukuma neveiksmi. Citi tur bija gaidījuši, ka kaujas ilgs ne vairāk kā dažas nedēļas, norāda cilvēki, kas pārzina situāciju.
Pagaidām tikai viena augsta ranga amatpersona ir publiski izšķīrusies ar Kremli saistībā ar iebrukumu: Anatolijs Čubaiss, nepopulārais deviņdesmito gadu privatizācijas arhitekts un Kremļa klimata sūtnis. Viņš pameta valsti un Putins viņu atcēla no amata.
Citiem, kas vēlējās izstāties, tostarp centrālās bankas vadītājai Elvīrai Nabiullinai, tika paziņots, ka viņiem jāpaliek, lai palīdzētu pārvaldīt ekonomiskos zaudējumus, liecina cilvēki, kas pārzina situāciju. Dažas zemāka līmeņa amatpersonas lūdza viņus pārcelt uz amatiem, kas nav saistīti ar politikas veidošanu, sacīja cilvēki.
Augstākās amatpersonas ir nosodījušas tos, kas atstājuši valsti, kā “nodevējus”.
Starp biznesa magnātiem, no kuriem daudzi redzēja jahtas, īpašumus un citus īpašumus, kas konfiscēti saskaņā ar ASV un to sabiedroto noteiktajām sankcijām, daži ir kritizējuši karu, lai gan Putinu nepieminot.
Metālu magnāts Oļegs Deripaska marta beigās nosauca karu par “ārprātu”, sakot, ka tas varēja beigties “pirms trīs nedēļām saprātīgu sarunu ceļā”. Viņš brīdināja, ka kaujas var turpināties “vēl vairākus gadus”.
Daži elites pārstāvji ir uzstājuši uz vēl stingrāku līniju. Pēc tam, kad Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs aizstāvēja ievērojamu televīzijas vadītāju (Ivanu Urgantu), kurš bija pametis valsti dažas dienās pēc iebrukuma, čečenu līderis Ramzans Kadirovs, kura karaspēks karo Ukrainā, nosodīja viņu par nepietiekamu patriotismu.
“Putins savu režīmu veidojis galvenokārt uz sabiedrības atbalsta celšanu, kas viņam devis līdzekļus elites kontrolei,” sacīja R.Politik politiskā konsultante Tatjana Stanovaja. “Nav vietas domstarpībām vai diskusijām, visiem ir jāturpina un jāizpilda prezidenta pavēles, un tikmēr, kamēr Putins kontrolēs situāciju, cilvēki viņam sekos.”