Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir vērsies tieši pie prezidenta Baidena ar aicinājumu ASV noteikt Krieviju par terorismu sponsorējošu valsti, kas ir viena no spēcīgākajām un tālejošākajām sankcijām ASV arsenālā. Par to raksta The Washington Post (Šeit)
Zelenska lūgums, par kuru iepriekš nav ziņots, izskanēja nesenās telefonsarunas laikā ar Baidenu par Rietumu daudzpusīgo reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, norāda cilvēki, kas pazīstami ar sarunas saturu.
Baidens zvana laikā nav apņēmies veikt nekādas konkrētas darbības, sacīja šie cilvēki, vēloties palikt anonīmi, lai apspriestu abu līderu sensitīvo dialogu. Prezidents ir informējis savu Ukrainas kolēģi, ka ir gatavs izpētīt virkni priekšlikumu, lai izdarītu lielāku spiedienu uz Maskavu, viņa piebilda.
Pat aukstā kara laikā Vašingtona atturējās šādi apzīmēt Padomju Savienību, neskatoties uz to, ka Maskava 70. un 80. gados atbalstīja grupas, kas tika uzskatītas par teroristu dalībniekiem.
Šādam solim var būt dažādas sekas, tostarp ekonomisko sankciju noteikšana desmitiem citu valstu, kas turpina veikt darījumus ar Krieviju, Maskavas aktīvu, tostarp nekustamo īpašumu, iesaldēšana ASV, kā arī dažādu eksports, ko izmanto gan komerciāli, gan militāri.
Zelenska priekšlikums nāk klajā laikā, Vašingtonai cenšoties saglabāt savu trauslo alianses tīklu kopā, pieaugot enerģijas cenām un augošajai inflācijai, ko saasina bezprecedenta sankciju sērija pret Krieviju.
“Krievijas pievienošana terorismu sponsorējošu valstu sarakstam būtu kodolekonomisks risinājums,” nesenajā rakstā rakstīja Džeisons Blazakis, bijušais Valsts departamenta ierēdnis un eksperts terorisma apzīmējumu jomā.
Kopš 1979.gada republikāņu un demokrātu valdības ir lietojušas terminu terors taupīgi, mērķējot tikai uz dažiem pāris valstīm, kur Amerikas Savienotajām Valstīm ir ierobežotas intereses.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas faktu lapu, marķējumu, kam nepieciešams valsts sekretāra atzinums, varētu piemērot jebkurai valstij, kas “atkārtoti ir atbalstījusi starptautiskos terora aktus”. Pašlaik sarakstā ir četras valstis: Ziemeļkoreja, Kuba, Irāna un Sīrija.
Daži agresīvi noskaņotie republikāņi Kongresā ir mudinājuši Baidena administrāciju pievienot sarakstam Krieviju. Taču valdības amatpersonas nebija apņēmīgas, sakot, ka viņi tikai izskatīs šo priekšlikumu, sacīja kāds kongresmenis, kurš ir iepazinies ar sarunām.
Pagājušajā mēnesī preses konferencē tieši uz jautājumu par ASV atbalstu šai nominācijai, valsts sekretārs Antonijs Blinkens sacīja: “Mēs visu izskatīsim.”
“Mēs galvenokārt koncentrējamies uz to, lai darītu visu iespējamo, lai ātri izbeigtu šo karu un izbeigtu Ukrainas tautas ciešanas,” viņš sacīja žurnālistiem.
Zelenska atbalsts šim pasākumam palielina spiedienu, jo pasaules līderi cenšas atbalstīt Ukrainas prezidentu ar arvien enerģiskākiem militāriem, ekonomiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem.
Taču daži Zelenska lūgumi jau iepriekš tika noraidīti, tostarp viņa prasība pēc iznīcinātājiem MiG-29, kas, pēc dažu NATO valstu teiktā, riskēja sākt plašāku Krievijas karu Eiropā. Viņš arī lūdzis Eiropas valstis slēgt ostas Krievijas kuģiem un pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu, ko tās turpina darīt.
Pēc būtības Krievijas izraudzīšana varētu būt vienkāršāka nekā pašlaik sarakstā iekļautajām valstīm. Trampa administrācija Kubu pievienoja 2021. gada janvārī, neilgi pirms Baidena stāšanās amatā, par atteikšanos izdot amerikāni, kurš notiesāts par valsts aģenta nogalināšanu Ņūdžersijā 1973. gadā, kā arī par atbalstu Kolumbijas partizānu kustībai. Oponenti kritizēja šo soli kā apzīmējuma izmantošanu politiskiem mērķiem.
Turpretim Krievijas veiktā civiliedzīvotāju slepkavība Ukrainā un Sīrijā, iespējamā disidentu un spiegu slepkavība un mēģinājums noslepkavot ārvalstīs, kā arī atbalsts Ukrainas separātistiem, kurus ASV apsūdz slepkavībās, izvarošanā un spīdzināšanā varētu atbilst valsts kritērijiem.
“Šis priekšlikums nav bez pamatojuma,” sacīja Ariels Koens, Atlantijas padomes Eirāzijas centra vecākais līdzstrādnieks. “Jautājums ir par to, kādas ir ekonomiskās sekas?”
Lēmums par valsts pievienošanu ir svarīgs, jo, tiklīdz valstis ir iekļautas sarakstā, tās reti tiek izņemtas. Šādam solim parasti ir vajadzīgs ārkārtējs notikums, piemēram, režīma maiņa, kas noveda pie Irākas svītrošanas no saraksta 2004. gadā pēc Sadama Huseina gāšanas, vai būtisku pagriezienu ASV politikā.
