Sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā, militārā palīdzība no Eiropas Savienības Kijevai un bēgļu uzņemšana – parasto eiropiešu attieksmi pret to sociologi noskaidroja, aptaujājot iedzīvotājus četrās no piecām lielākajām Eiropas valstīm. 11. martā Francijas IFOP institūts publicēja 3.-7.martā Vācijā, Francijā, Itālijā un Polijā veiktā pētījuma rezultātus, raksta RFI.
79% IFOP aptaujāto eiropiešu atbalsta bargas sankcijas, kas noteiktas Krievijai, reaģējot uz Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Tostarp 57% atbalsta šos ierobežojošos pasākumus “pilnībā” (22% atbildēja, ka “drīzāk atbalsta” sankcijas).
Ieroču piegādi Ukrainai, lai “palīdzētu tai aizsargāties pret Krievijas agresiju”, apstiprinājuši 67% aptaujāto eiropiešu. No tiem 40% “pilnībā” atbalsta šādu palīdzību.
87% sociologu aptaujāto piekrīt nepieciešamībai uzņemt ukraiņu bēgļus ES valstīs. Francijā šo humāno pasākumu atbalstīja 80%. Vācijā un Itālijā – par desmit procentiem vairāk. Polijā “par” – 92%. Salīdzinājumam, 2015. gadā bēgļu uzņemšanu no Ukrainas atbalstīja 46% franču, 79% vāciešu un 77% itāļu.
Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā apstiprina vidēji vairāk nekā 70 procenti četru valstu iedzīvotāju. Vislielākais atbalsts ir Polijā (91% par). Vācijā un Itālijā – 68 un 71%. Francijā 62% aptaujāto vēlas redzēt Ukrainu kā daļu no ES. IFOP institūts atgādina, ka 2014. gadā tikai 29% franču atbalstīja Kijevas eirointegrācijas ideju, bet 38% vāciešu.
Arī par attieksmi pret Ukrainas prezidentu un Krievijas prezidentu tika aptaujāti četru lielāko ES valstu iedzīvotāji. Vidēji 75% eiropiešu izteicās “pozitīvi” par Volodimiru Zeļenski, kurš kļuvis par pretošanās simbolu. Polijā un Vācijā ir visaugstākais pozitīvo vērtējumu līmenis (93 un 80%).
Vairāk nekā 90% eiropiešu ir negatīva attieksme pret Putinu. Visspēcīgāko noraidījumu Krievijas Federācijas vadītājam izsaka Polijā (93% negatīvo vērtējumu), Vācijā (89%) un Itālijā (86%). Negatīvu attieksmi pret Krievijas prezidentu pauduši arī 79% franču.
Četrās ES valstīs kopumā 84% aptaujāto šobrīd Ukrainu uztver pozitīvi (Polija – vairāk nekā 90 procenti pozitīvu vērtējumu, Vācija – 86%, Francija – 82%).
Krieviju pozitīvi, pēc sociologu vidējām aplēsēm, uztver tikai 16% aptaujāto. Pozitīvu attieksmi pret Krievijas Federāciju norādīja 21% franču, 19% vāciešu, 13% itāļu un tikai 6% aptaujāto poļu.
Negatīvu attieksmi pret Eiropas sankcijām kā reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā pauduši 14% aptaujāto. Pret ieroču piegādi Kijevai izteicās 24% eiropiešu. Sociologi saskaitīja 13% to cilvēku, kuri iebilst pret ukraiņu bēgļu uzņemšanu ES, kā arī 29% tos, kuri neatbalsta Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.
IFOP aptauju veica valstīs, kurās ir 55% no kopējā Eiropas Savienības iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju skaita ziņā Vācija, Francija un Itālija ieņem pirmās trīs vietas ES, Polija ir piektajā vietā (aiz Spānijas). Pētījuma nosaukums ir “Eiropas perspektīvas uz krīzi Ukrainā”. IFOP aptauju veica no 3. līdz 7. martam, nedēļu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma. Sociologi strādāja ar reprezentatīvu izlasi (ap tūkstoti cilvēku katrā valstī), izmantojot kvotu metodi. Aptauja tika veikta pēc Francijas Jean Jaurès fonda (Fondation Jean-Jaurès) un Jaltas Eiropas stratēģijas (Yalta European Strategy / YES) pasūtījuma.