Izredzes, ka Krievija veiks ārējo parādu maksājumus, samazinās, jo krītas obligāciju cenas, valstī draud lejupslīde un pēc iebrukuma Ukrainā pieaug dažādi maksājumu ierobežojumi, liecina Morgan Stanley & Co
“Mēs uzskatām, ka visticamākais scenārijs ir saistību nepildīšana,” pirmdienas apskatā raksta Saimons Vāvers, uzņēmuma attīstības valstu kredītu stratēģijas globālais vadītājs. “Defolta gadījumā maz ticams, ka tas būs kā parasts, un Venecuēla, iespējams, ir visatbilstošākais salīdzinājums.”
Defolts var notikt jau 15.aprīlī, kas iezīmēs 30 dienu labvēlības perioda beigas kuponu maksājumiem, ko Krievijas valdība ir parādā par dolāru obligācijām, kuru termiņš ir 2023. un 2043.gadā, viņš teica.
Indikatīvās cenas liecina, ka investori novērtē 2023. gada obligācijas par aptuveni 29 centiem pret ASV dolāru, kas ir visu laiku zemākā vērtība saskaņā ar Bloomberg apkopotajiem datiem, lai gan šķiet, ka šajā līmenī darījumi nav bijuši. Dažas dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušajā mēnesī parāds tirgojās virs nominālvērtības.
Lai gan ir reti gadījumi, kad valsts parāds samazinās līdz viencipara skaitlim, Morgan Stanley domā, ka Krievijas obligācijas tam “var pietuvoties”. Libāna un Venecuēla ir vienīgie nesenie piemēri, kad valsts parāds ir noslīdējis tik zemu.
Dienvidamerikas valsts un tās valsts naftas uzņēmums Petroleos de Venezuela S.A. kopā nesamaksāja 60 miljardus dolāru vairāk nekā pirms četriem gadiem. ASV noteica sankcijas, aizliedzot vērtspapīru tirdzniecību 2019. gadā pēc apstrīdētajām prezidenta vēlēšanām gadu iepriekš. Tagad dažas obligācijas tiek tirgotas tikai par dolāra centiem.
Pēc Vāvera domām, Krievija ir kā Venecuēla, jo tai ir arī ievērojami naftas aktīvi, kas varētu tikt izmantoti tikai pēc sankciju atcelšanas. Ja obligācijas nepilda saistības un kreditori saņems tiesas spriedumus, pretim vērsts risks būtu iespēja piekļūt visiem aktīviem, kas pašlaik ir iesaldēti ārpus Krievijas, tostarp ārvalstu valūtas rezervēm, viņš rakstīja.
Piecu gadu kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi ir pieauguši līdz vairāk nekā 2500 bāzes punktiem, jo investori palielina nokavētu maksājumu iespējamību, karam saasinoties. Tikmēr Krievijas valsts parāds kopš gada sākuma ir radījis investoriem vidējos zaudējumus 81% apmērā, liecina Bloomberg indeksa apkopotie dati. Sliktāk 2022. gadā veicies tikai Baltkrievijas valdības dolāra parādam ar zaudējumiem 93%, liecina dati.
Nemaksāšana varētu būt saistīta ar Krievijas nevēlēšanos maksāt ārvalstu kreditoriem ASV un tās sabiedroto noteikto sankciju dēļ. Saskaņā ar Morgan Stanley teikto, pastāv zināma neskaidrība par to, vai ASV bankas drīkstēs pieņemt kuponu maksājumus no Krievijas Finanšu ministrijas. Maksājumi ārvalstu investoriem būs atkarīgi no sankcijām, kas ieviestas pret Krieviju, un “attiecīgajās licencēs un atļaujās noteiktiem atbrīvojumiem”, norāda Krievijas Finanšu ministrija.
“Ievērojams turpmākas pārdošanas potenciāls radīs papildu lejupvērstu spiedienu uz cenām,” saka Vāvers. “Šobrīd mēs redzam ļoti mazu stimulu jebkuram investoram iesaistīties Krievijas valsts obligācijās.”